Liels prieks, ka sarunai ar Dieva Suņiem ir atsaukusies Linda Mūrniece. Mūsuprāt, ļoti spilgta, nu jau bijusī politiķe, patriote, sieviete, kura noteikti spēj par sevi pastāvēt, bet, protams, labāk vēlas, lai to dara vīri!
Sveika!
Sveiks! Paldies par komplimentiem no vīriem!
Vai mūsu iespaids par Tevi ir pareizs?
Es bieži pastāvu ne tikai par sevi un aizstāvu ne tikai sevi. Ir gadījies runāt arī ģenerāļu aizstāvībai. Un es bieži aizstāvu arī svešus cilvēkus, ja redzu, ka nepatiesi apvaino. Un, protams, savas idejas – vienmēr.
Tas arī raksturo spēcīgu personību, spēja padot roku tiem, kuri pakrituši.
Jā, spēcīgs spēcīgu saprot.
Tu aktīvā politikā iesaistījies 2002. gadā, atsaucoties E.Repšes aicinājumam pievienoties “Jaunajam laikam”. Kas Tevi toreiz motivēja?
Es vispirms atradu darbu partijā “Jaunais laiks”, strādājot viņu reklāmas kampaņas birojā. Tikai pēc vēlēšanām, kad mani ievēlēja, sapratu, ka esmu iesaistījusies politikā. Jo tāds nebija mans sākotnējais mērķis. Arī kandidēt piekritu, jo uzskatīju to par darbu. Kad mani ievēlēja, tad arī mērķtiecīgi strādāju. Un arī politiku vienmēr esmu uzskatījusi par savu darbu. Nevis ambīciju piepildīšanu, izrādīšanos vai izaicinājumu.
“Jaunais laiks” sāka ļoti skaļi un ar ļoti pareiziem uzstādījumiem. Kaut vai no iekšlietu resora izlidināja vairākus vadošos “velnus”, kas aizgāja greizi un partija bija spiesta transformēties “Vienotībā”?
Nekas neaizgāja greizi noteikti, politiskā situācija prasīja politisko spēku apvienošanu, it kā ar nolūku kļūt spēcīgākiem. Tad pieredzējuši politiķi, kas to bija pieredzējuši teica, ka tik daudz intrigu kā apvienojoties, nekad nepiedzīvosim. Un tieši tā arī bija. Tāpēc “Vienotība” man nekad nav bijusi tik tuva kā “Jaunais laiks”un tādēļ arī no tās aizgāju. Demisionējot no iekšlietu ministres amata, arī nepaņēmu savu mandātu, ko varēju izdarīt, jo tā politika man nešķita saistoša.
Toreiz radās iespaids, ka daudzi, E.Repšes tuvākie līdzgaitnieki, viņam iedūra mugurā dunčus. Tā bija?
Kad partijas apvienojās, tad bija daudz liekuļu, kas pievienojās ar skaļiem saukļiem un mēģināja iznīdēt visas personības. Ne tikai Repše cieta. Arī es, Solvita Āboltiņa, visi, kas bija izauguši par spēcīgām personībām ar Repšes atbalstu.
Ir izveidojies viedoklis, ka Solvitai Āboltiņai nepelnīti tika uzgāsta “melnā PR virca”. 2008.gada krīzē viņa bija tā, kura dažāda līmeņa politiskās un valsts pārvaldes lupatas sapurināja, piecēla kājās, bet pretī ir saņēmusi nepateicību, jo redz “ūjināt” atļāvās. No visiem Latvijas politiskiem mēsliem Solvitas ūjināšana ir lielākais noziegums, ne?
Ir lietas, ko es viņai gluži privāti varētu pārmest. Kā partijas vadītājai un draugam. Bet tas, ka “Vienotība” vienmēr izcēlās ar to, ka paši “atspārdīja”pakritušos, gan nav noliedzams. Salīdzinot ar citām partijām, kas savējos aizstāvēja līdz pēdējam publiski, lai gan savstarpēji risināja nepatīkamus jautājumus. Gan es to esmu izjutusi, gan Solvita.
Bet globāli Tu šim viedoklim piekrīti, jeb tomēr, tas, kas ar Solvitu notika, bija tikai likumsakarīgi?
Globāli piekrītu, bet politikā tā ir tā, kā izskatās. Un ūjināšanu pamana vairāk, nekā darbus un lēmumus.
Melno PR paveic ārējie spēki, jeb viss iet pēc kaut kāda inerces, lavīnas efektā ?
Kā kurā situācijā. Man ir manas ministrēšanas laika sarakste ar aģentūru, kurai bija pasūtīts melnais PR pret mani. Sarakstē ir konkrētas summas, cik maksā, piemēram, slikts jautājums par mani Mārim Zanderam, toreiz SWH žurnālistam. Nebija dārgi, bet visu dienu mala pa apli no sērijas “vai Mūrniece ir muļķe”? Tāpat kā kāds maksā par politiķa PR, kāds ir gatavs maksāt par viņa melno PR.
Mums ir 3 drošības iestādes. Armijas MIDD ir sava specifika, bet SAB un VDD šīs melnā PR akcijas, pret valsts vadošiem politiķiem neinteresē?
Nedomāju, ka viņus tas interesē. Lai gan iedomājos summas, kas tiek tērētas šādiem PR un skaidrs, ka ne jau ar pārskaitījumiem.
Tu labi pazīsti iekšlietu resora drēbi. Vai Tev, nu jau labu laiku esot politikas un valsts pārvaldes procesu vērotājai no malas, nav iespaids, ka mūsu VDD nav pareizi darbības orientieri, proti, Latvijā neredz cīņu ar politisko korupciju, politbiznesu, tirgošanos ar ietekmi ?
Nu, ar to vajadzētu nodarboties, lielākoties, KNAB, par ko pēdējā laikā maz dzirdams. Un varbūt labi, ka tā. Jo vienu mirkli šķita, ka KNAB uzdevums ir pašiznīcināties, apkarojot vienam otru. Pēc tam – skaļi klaigājot par aizturēšanām, bet neparādot rezultātus par lietām, kas nonāk līdz iztiesāšanai. Tagad tas varētu būt mainījies.
Tomēr politkorupcija ir tīrākais valsts drošības jautājums. Mazie ekstrēmisti Lindermaņi, Osipovi Latvijas valsti neapdraud, bet uz tādiem parasti ir liels VDD fokuss.
Šim nolūkam ir radīts KNAB. Citādi to nevajadzētu.
Melnais PR daudziem ir iesējis viedokli, ka Tu esot Latvijas policijas akadēmijas kaprace. Viss esot bijis izcili, gatavoti profesionāļi policijai un prokuratūrai, bet tad tā ļaunā Linda …
Tas gan nav melnais PR, tā ir histērija. Ko sākumā radīja stagnējušie pasniedzēji un studenti, kuriem bija ērti, bez īpašas mācīšanās, dabūt augstāko, juridisko izglītību. Ja LPA būtu kārtīga revīzija taisīta, uzreiz pēc pārejas no PSRS Minskas Augstākās milicijas skolas, situācija būtu pavisam cita. Tomēr tas nenotika, un ar katru gadu kvalitāte Akadēmijas produktam samazinājās. Pirms kāda laika klaigāja, ka Akadēmijas likvidēšanas dēļ ir slikta izmeklēšanas, operatīvā darba kvalitāte. Nē! Šie ir tieši Akadēmijas beidzēji, kas strādā sistēmā. LPA sagatavoja juristus visiem, kam vien vajadzēja. Arī policisti, uz IeM rēķina, ieguva izglītību un aizgāja strādāt privātā sektorā. Tikmēr IeM akadēmijas uzturēšana izmaksāja 3,5 miljonus latu gadā (gandrīz 5 miljoni eiro). Katru gadu policisti ar augstāko izglītību varētu būt nepieciešami 40-60, kas nebūt nav 5 miljonu eiro cenā. Pirms šī mācību gada P.Stradiņa universitāte atvēra policijas kursā 60 vietas, pieteicās ap 25… Tā arī ir atbilde uz to, cik ļoti vajadzīga atsevišķa augstkola. Domāju, ka šobrīd pilnībā tiek nodrošināts tas, kas vajadzīgs policijai, citās augstkolās un ar apmācību programmām. Nodrošinot arī kvalitāti. Tajā gadā, kad akadēmijas studentus pārcēla uz LU, tikai 8 bija spējīgi pabeigt programmu, kas acīmredzami apstiprināja, ka bija problēmas ar apmācību kvalitāti. Toreiz pasniedzēji skrēja pa 8 juridiskajām augstskolām, pasniegt visur savus priekšmetus. Kāda var būt kvalitāte? LPA izmantoja par ērtu dokumenta saņemšanas vietu. Pēdējā laikā, it sevišķi. Sākotnēji tā nebija. Šobrīd arī ģenerāļi Lieljuksis un Voins apmāca policistus augstskolu programmās, tā ka nav neviens apdalīts. Izņemot, protams, administratīvo aparātu, ko likvidēja un studentus, kuri gribēja viegli saņemt diplomus. Un – jā – tas bija LR Ministru kabineta lēmums. Mūrniece vienpersoniski neko izlemt NEVARĒJA!
Redz kā ! Pārzinot šo sektoru, ne mirkli nav šaubu, ka viss ir tā kā Tu saki! Domājams pati sistēma, kad policistiem dod jurista bakalauru vai maģistru ir saknē nepareiza. Praksē tam nav nekādas vajadzības. “Likums par policiju”, “Kriminālprocesa likums”, “Krimināllikums”, “Operatīvās darbības likums”, “Administratīvās atbildības likums” lielos vilcienos viss, kas policitam praktiskā darbā ir jāzin.. Jurista grādu došana, kā jau Tu minēji, nodrošīnāja kadru aizplūdumu no valsts sektora, uz privāto. Valsts principā zaudēja ieguldīto naudu.
Policijā tiešām nav vajadzīgi katru gadu 20 jurisprudences maģistri, viņiem neviens nevar nodrošināt atbilstošus amatus un atalgojumus. Un tā arī tika gatavoti kadri privātiem juridiskajiem birojiem. Policistam specifiskās lietas visi var apgūt Policijas koledžā, kursos, papildus apmācībās.
Šobrīd visi esam liecinieki tam, kā Baltkrievija uzbrūk Latvijai, Lietuvai un Polijai, izmantojot hibrīdkara elementu-nelegālos imigrantus. Vai Robežsardzes atrašānās Iekšlietu resorā ir pareiza? Vai tai nav jābūt NBS sastāvā ?
Robežsardze atrodas pareizajā resorā. Jautājums ir par to, kā tiek risināta konkrētā problēma. Par problēmu runājot – domāju, ka iekšlietu ministre (M.Golubeva) jau sākotnēji neparādīja nostāju, kas ietekmē arī robežsargu noskaņojumu. Ministram ir jābūt drošai aizmugurei savējiem, nevis Eiropai.
Nespējam uzbūvēt žogu lielas Latvijas birokrātijas dēļ?
Tādēļ, ka nespēj pieņem lēmumu. Tādēļ, ka neuzņemas atbildību. Kad jautāju publiski, vai taisnība, ka no IeM rehabilitācijas centra izlikti iekšlietu darbinieku pasākumi, jo tur iemitināti patvēruma meklētāji, kāda ministres pārstāve atbildēja, ka ministre neesot valstī un neko par to nevarot zināt. Tādus lēmumus bez ministra informēšanas nepieņem. Un tikko bija nozīmēta jaunā PMLP priekšniece, kas par šo jomu atbild. Tas bija skaidrs ministres signāls, ka katrs pats par sevi, nevis komanda. Tā nedara krīzes situācijās neviens. Arī atvaļinājumus krīzes situācijās neņem, bet risina krīzes.
Pēc gada būs 14. Saeimas vēlēšanas, Tev ir par ko balsot?
Ja godīgi, nē. Bet vēl ir laiks(smaida) Kopumā domāju, ka jāmaina vēlēšanu sistēma un Satversme. Jo tā, kā ir šobrīd, turpināties nedrīkstētu. Normāli cilvēki pārstāj būt politiski aktīvi, jo negrib piedalīties cirka izrādēs un to vērošanā. Un uz tā rēķina arī veidojas surogātpartijas viena pēc otras.
Taisnība! Un labāk nekas pats no sevis nepaliks. Pastāv kaut teoretiska iespēja, ka Linda varētu atgriezties aktīvā politikā?
Nē, Lindai politika ir pārāk daudz atņēmusi, lai viņu tas interesētu. Bet neesmu arī par to, ka visu laiku politikā ir jānāk jaunai paaudzei, arī vecajās ir gana daudz sakarīgu cilvēku, tikai viņi nevar pārkliegt klaunus politikā. Un – jā – vēlēšanu sistēma jāmaina, deputātu skaits arī būtu jāsamazina un partijai nepieciešamo dibinātāju skaits noteikti jāpalielina, varbūt pat jāceļ 5% barjera. Šobrīd esam tiešām dziļā intelektuālajā bedrē politikā.
“Jaunās Vienotības” līderis A.Ašeradens pēdējā partijas kongresā teica šādus vārdus: “Latvija ir maza, izdevusies un brīnišķīga Ziemeļeiropas valsts.” Vai Tu viņam piekrīti?
Jā, tikai tajā ar katru nākamo parlamentu nonāk arvien vairāk neizdevušos deputātu. Jo tie, kas ir “izdevušies”, politikā nelabprāt iesaistās.
