Māris Mičerevskis: Pienāks kādreiz diena, kad būs tā iespēja, mēs viņus visus varēsim izsviest no varas.

Pēc 4 gadu pārtraukuma, Dieva Suņi atsāk sarunas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, kuriem pēc mūsu ieskatiem ir raksturs.…

Pēc 4 gadu pārtraukuma, Dieva Suņi atsāk sarunas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, kuriem pēc mūsu ieskatiem ir raksturs. Labs, vai slikts, bet ir! Pirmajam gods ticis Mārim Mičerevskim. Vēsturnieks, politiķis, nedaudz uzņēmējs, latvietis.

Sveiks!

Sveiks! Liels gods.

Ja Tev jautā ,Tu esi politiķis, vēsturnieks, jeb aktieris?

Mums ir tāda vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība, kurā pasniedzam katru gadu, gada vēsturnieka balvu. Vienu gadu pasniedzām profesoram Aivaram Strangam. Un man ļoti iespiedās viņa teiktais, ko tagad visur izmantoju attiecībā uz sevi – esmu centies ļoti daudz nozarēs, bet visās ļoti virspusēji. Tas man liekas, nav slikti politiķim, varu paskatīties plašāk. Bet vai es esmu īsts politiķis, visticamāk, ka nē. Negribētu arī par tādu kļūt, jo liekas, ka daudzi kļūst atkarīgi no politikas un pēc tam vairs neko citu dzīvē nespēj darīt.

Latvijas vēsture ?

Ar vēsturi līdzīgi. Kad man bija 4-6 gadi, mani interesēja tikai latviešu cilšu cīņas ar vācu bruņiniekiem un senie grieķi. Tagad gandrīz visa vēsture – senie cilvēki, viduslaiki, Amerikas pilsoņu karš, Bizantija. Kad ir izveidojies karkass, tad ļoti daudz no it kā nesaistītām tēmām, sāk pielipt.

Par vēsturi nedaudz vēlāk, sākam ar politiku. Daudzi šausminās, kāds sakars motoklubam Dieva Suņi ar politiku? Parasti atbildam, ka interese par politiku ir vienīgais veids, kā patriotismam izpausties miera apstākļos. Vai Tu tam piekrīti?

Tā ir tāda seno grieķu definīcija jau pašam vārdam “politika”. Es gribu piekrist. Tāpēc es pats vienmēr esmu zinājis, ka gribu darboties politikā. Varbūt bieži vien tas tā nesanāk, sanāk aplauzties, nav tik vienkārši, sakāpj galvā, vai aizmirstas, ko tu vispār gribi, bet tā tam vajadzētu būt!

Cik zinu, Tu sevi uzskati, par konkrētu liberāli, taču man tomēr liekas, ka bez nacionālisma piesitiena neesi?

Kādreiz es biju tīrs nacionālists un droši vien arī ļoti konservatīvs. Taču vēlāk, iespējams vēsture pie vainas, kļuvu diezgan liberāls. Es esmu Latvijas patriots, uzskatu, ka mums ir ļoti paveicies, ka mums ir sava valsts. Mums ir sava valoda. Interesanta vēsture. Viss ko mēs darām sakņojas senču gēnos un iepriekšējo paaudžu pieredzē. Man nepatīk aprobežots nacionālisms. Nācijas, kā mēs tās pazīstam, radās 19.gs. Pirms tam katrā ciematā runāja savā izloksnē. Vai mēs varam pateikt, kas ir īsts latvietis, vai vācietis, francūzis, itālis. Es domāju, ka šī definēšana ir nesusi daudz nelaimju. Bet kautkāda vietas, valodas, tradīciju mīlestība manī noteikti ir. Rīga ir skaistākā pilsēta pasaulē un Latgale ir skaistākā zeme.

Vai Latvijas politikā vispār ir tīrs liberālisms, nacionālisms u.t.t., vai tās tikai izkārtnes, ar mērķi savākt vēlētāju balsis?

Latvijā visas partijas ir nacionālsociālas. (smaida) Un tā ir tikai izkārtne. Protams arī visās partijās ir godīgi cilvēki, kuri vēlas, lai mēs visi dzīvotu labākā Latvijā. Pie tam, kas ir interesanti, šo labo cilvēku ir vairākums. Bet diemžēl gandrīz visas partijas darbojas atsevišķu cilvēku labā, kurus nezin kāpēc apzīmē kā uzņēmējus, bet patiesībā viņi ir parazīti. Labajiem cilvēkiem tiek atvēlēta tribīne, no kuras vienam otru dauzīt par teorētiskiem izkārtņu jautājumiem, tikmēr turpat netālu kafejnīcās un birojos tiek sarunāti balsojumi svarīgākajos jautājumus par būvniecību, subsīdijām un valsts pasūtijumiem.

Paldies, ka pats esi pieķēries “vērsim pie ragiem”. Kāpēc šie labie cilvēki partijās paliek par noderīgiem idiotiem ?

Parlaments ir klasisks piemērs paaugstināšanai ārpus kompetences. Visi šie labie cilvēki kaut ko ir sasnieguši savā nozarē. Daži vairāk, citi mazāk. Daži ir profesori, citi aktieri, vai juristi. Bet neviens no viņiem nav blēdis ar iepriekšēju pieredzi. Un gandrīz katrā partijā ir parasti vairāki šādi blēži ar iepriekšēju pieredzi, kuri ļoti labi saprotas savā starpā, ar lieliskiem kontaktiem un pieredzi kā apmānīt cilvēkus. Tad šie labie cilvēki tiek sakūdīti viens pret otru, jo viņi ir dažādu tautību, vieni ir par gejiem, citi ir pret, vieni ir par sociālu politiku, otri par labējāku, viņi tiek provocēti cīnīties savā starpā, lai blēži, netraucēti aiz muguras, izzagtu valsti.

Jeb labie cilvēki tiek uzpirkti ar naudu, ar amatiem, ar vietu partiju sarakstos, ar iespēju vispār atrasties Saeimā vai Domē un sēdēt pie “varas galda” ?

Smieklīgi, ka neko tie labie cilvēki nedabū. Iespēju pacīnīties. Patiesībā labajiem cilvēkiem tos blēžus nemaz nevajag, tie ir tikai kā enkurs kaklā. Blēži piesavinās labo cilvēku labos darbus un strādā lai tie nemaz netiktu ievēlēti. Daudzi šādi cilvēki, kas ir kaut ko sasnieguši ārpus politikas ir diezgan neatkarīgi un līdz ar to kaitīgi tam lai blēžiem vieglāk būtu sasniegt savu uzdevumu. Labie cilvēki nonākot parlamentā ir apjukuši, jo viņi bieži vien sagaida, ka tur būs vienkārši balsojumi – par labo vai par slikto. Bet tā nav. Un liela daļa no tā kas tur notiek ir muļķības. Un tad palīgā nāk blēži, mācot politiku, aicinot pozicionēties, imitēt strādāšanu, filmēt video, cīnīties pret citiem labajiem cilvēkiem. Blēži sakārto labajiem cilvēkiem prātu, nomierina, ka tā jau nav, ka viss slikti, viss notiek pareizi, tikai tie no otras partijas traucē. Būtībā labie cilvēki tiek vienkārši muļķoti.

Vai varam uzskatīt, ka šie blēži ir tieši tie, kuri atrodas partiju vadībā?

Nē, valdē parasti ir padsmit cilvēki, no kuriem tikai pāris ir blēži. Taču blēži viens otru labi pazīst un strādā kopā. Tas ir kā spēlē “parlaments pret mafiju”, ja tu zini, kuri ir tavējie, tad tev ir vieglāk uzvarēt. Un blēži ļoti labi zina kuri ir savējie. Un viņi zina kurš ir vienkārši muļķītis, kam vajag saraukt pieri un teikt – mēs par tavu jautājumu pacīnisimies. Kādam vajag pasolīt, ka viņš tiks par ministru kādreiz, ar citas partijas blēžu palīdzību. Citam jāpiedraud, citam sieva jāiekārto kaut kur darbā. Partijas tikai izskatās nopietnas, patiesībā tās ir smieklīgi mazas. Visās galvenajās partijās aktīvi ir 100-200 cilvēki. Iespējams ka motociklistu klubs ir nopietnāka organizācija par partiju.

Latvijas valsts vara atrodas 20 cilvēku rokās? Tā primitīvi ņemot?

Jā. No kuriem varbū tikai 1-2 ir ievēlēti Saeimā.

Tavuprāt vēlētāji pret to var cīnīties? Un vai tā vispār ir vēlētāju atbildība? Nav tā, ka mums guļ SAB, VDD, ar Ģenerālprokuratūru priekšgalā? Proti, politiskos blēžus, politbiznesmeņus neķer, nesēdina būros. Kādam nocērt pielaidi valsts noslēpumam un ar to arī viss beidzās.

Tā valsts vara, es pat negribētu to saukt par varu. Es pieņemu, ka tie 20 cilvēki pat neapzinās, ka viņi visu kontrolē. Viņiem nav cita mērķa, kā tikai nospert naudu. Viņiem nav kautkāds mērķis, kādai vajadzētu būt Latvijai. Viņiem Latvija ir pie dirsas. Viņi nav vienoti, viņi labprāt kā krokodīli apēdīs vienu no saviem brāļiem, kad tas pakritīs. Tā ir vēlētāju iespēja. Tā ir mūsu iespēja. Tā ir iespēja tiem, kas ir ievēlēti Saeimā. Citādi mums nebūtu nekādu iespēju, bet mums ir. Pienāks kādreiz diena, kad būs tā iespēja, kad mēs viņus visus varēsim izsviest no varas. Kad viņi būs pārēdušies savā bezkaunībā, uzblīduši resni no pašapmierinātības un valsts naudas. Tad būs tā iespēja. Visas veiksmīgas no neveiksmīgām valstīm atšķir pāris labi cilvēki kuriem atveras acis. Venēciju no Tuvalu atšķir tikai šie daži cilvēki, kuri īstajā brīdī kopā nostājas kopīga, nevis sava labuma vārdā. Varbūt tie cilvēki būs SAB, varbūt KNAB, varbūt Saeimā, vai kādā ministrijā. Es nezinu. Bet šāda iespēja būs.

Kāpēc Latvija, gandrīz pa visām pozīcijām, velkas Eiropas savienības astē, jau smagi atpaliekot no Baltijas kaimiņiem?

Jo blēžiem labi viss ir izdevies. Kautkā te viņiem paveicās. Visās vēlēšanās automātiski jau sanāk, ka krievu balsis neskaitās un tad gandrīz visas latviešu partijas ir valdībā, parasti mīnus viena. Vieglāk darboties tādā sistēmā – “nav jau variantu”. “Mums jau viņi nepatīk, bet citādi jau būs Saskaņa”, “Mēs jau negribam lai nosper to naudu, bet citādi jau valdība nobruks”.

Mums ir pastulbi vēlētāji?

Nē, es pat teiktu, ka salīdzinoši gudri, ja paskatās uz citām valstīm. Tajās pašās Rīgas Domes vēlēšanās Edgars Jaunups acīmredzami izmeta lielu naudu, lai dabūtu savus draugus iekšā, bet neviens gandrīz netika. Nepietika ne ar avīzītēm, ne video. Sponsori dusmīgi, nauda izcūkota. Nu labi, ka vismaz ne visa, daļa droši vien aizgāja latviešu mākslā.

Tad kā Tu skaidro Alda Gobzema popularitātes fenomenu? Viņš bija KPV.LV patiesais arhitekts un skaļākais OIK likvidētājs, ne jau Artuss Kaimiņš. Bet tagad “jāj baltā zirgā”, it kā toreiz būtu bijis cits Aldis.

Ne jau visi, kas balsoja par KPVLV ir idioti. Cilvēki neseko ikdienā līdzi politikai un tas ir tikai normāli. Sevišķi, kad dzīve ir daudz maz laba. Visās Eiropas valstīs bieži pat uzvar šādas pirātu partijas, vai Five Star Movement. Arī mums daļa sabiedrības, kādi 15% labprāt nobalsos par kautko diezgan pastulbu. Un tā bija sakritība, ka šiem vēlētājiem trāpijās tik spilgta personība kā Artuss Kaimiņš, kurš ļoti labi runā un ir harizmātisks. Viņš gribēja labu, bet ar labiem nodomiem bieži vien ir bruģēts ceļš uz elli. Tagad protams būs daudz “copy paste” KPVisti, bet droši vien kādu laiku tik labi viņiem vairs neveiksies, lai kā to Aināram (Šleseram) vai Aldim (Gobzemam) arī negribētos.

Tu šobrīd Saeimā esi kā “balta vārna”, proti bez partijas. Normāls čalis, bet bez politiskās nākotnes, ja nestājies kādā partijā. Bet, lai tu iestātos partijā, gala vārds būs aiz blēžiem. Vai mums lielā problēma ir vēlēšanu sistēmā?

Vēlēšanu sistēma pati par sevi droši vien nav problēma. Jo ir dažādas vēlēšanu sistēmas, bet neviena nav tāda, kurā viss ir labi un cita kur viss ir slikti. Problēma varbūt ir tajā, ka sistēma ir iesīkstējusi, apaugusi ar shēmām un sistēmām kā vienmēr uzvarēt. Ja mums drusku pamainītu sistēmu, tas noteikti nāktu par labu. Ja piemēram tos pašus deputātus varētu ievēlēt bez partijas, tas noteikti nāktu par labu. Varbūt arī tautas vēlēts prezidents, par ko es kādreiz biju ļoti skeptisks, nemaz nebūtu slikti. Tas aizslaucītu iestaigātās taciņas, pa kurām tik ērti ienākt Saeimā un turpināt darboties kā līdz šim. Cita lieta, ka šo sistēmu ir ļoti grūti mainīt, jo kāpēc lai VIŅI to gribētu darīt?

Par tautas vēlētu prezidentu gribēju jautāt, bet pats atbildēji.Jā, arī mēs agrāk bijām pret, bet šobrīd liekas, ka vajag. Arguments “stulba tauta ievēlēs velnu”, netur nekādu kritiku. Pirmkārt tā pati “stulbā tauta” ievēl parlamentu, otrkārt arī tautai tāpat kā indivīdam ir jāmācās no savām kļūdām. Šī mūžīgā biedēšana ar “krievi nāk”, tagad jau “geji nāk” ved mūs uz nekurieni, jo visu laiku ņemamies ar pseidoproblēmām.

Precīzi. Vienmēr tiek atrasts kaut kāds bubulis, kāpēc neko nevar mainīt. Saeima vienu pašu Vairu Vīķi Freibergu ir ievēlējusi tādu, par kuru tiešām var teikt, ka laba prezidente. Un to pašu ne visai gribēja.

Tu gan jau gaidi, kad aizķersim Pūces kungu? Nebūs! Nav puika mūsu burtu vērts. Tik redzam, ka sabiedriskie mediji viņu jau sāk vilkt atpakaļ saulītē un izmisīgi mazgāt baltu un pūkainu. Mums ir profesionāla, neatkarīga žurnalistika?

Ir. Bet maz. Un žurnālistika vispār zaudē savu nozīmi. Visur pasaulē tā notiek, mums tikai tas briesmīgāk izskatās, jo tomēr esam lauki diemžēl. To pašu “Financial Times” ja palasa, tur daudz fufelis sarakstīts, bet tomēr pieklājīgāk izklausās, jo filtrs lielāks.

Kas notiek ar Valsts prezidentu Egilu Levitu? Neveiksmīga izvēle, sliktu komandu savācis, ārējie spēki nomelno? Tu neesi viņu ievēlējis, tā kā šauj tik ārā?

Es biju pret viņu jau no sākuma, kad visi vēl sajūsminājās. Toreiz es vēl biju partijā. Atceros, ka pat runāju ar E.Jaunupu, ka vai nevar kautko labāku atrast!? Nē, tur viss jau esot sarunāts, neesot variantu. Dabūja tur viņam birojā cilvēkus toties. Es Levita kungu esmu vienu, vai divas reizes saticis, tieši pārrunās par preambulu. Man viņš likās ļoti nepiemērots prezidenta amatam. Likās arogants un drusku “mākoņos”. Pie tam viņš ļoti ļoti gribēja to amatu. Es nedomāju, ka viņš ir slikts cilvēks, vienkārši viss sakrita tā. Nejēdzīgs birojs, ko partijas pielādējušas ar saviem cilvēkiem, kuri nestrādā par labu prezidentam. Ar harismu arī pašvaki, pašvaki ar spēju runāt ar tautu. Pēc reitinga šobrīd ir sliktākais prezidents, kāds mums ir bijis. Man godīgi sakot arī likās, ka tā būs. Es gan nedalu to prieku ar daudziem, kas šobrīd priecājas – redz kā Levitam neiet. Es pat ceru, ka viņš saņemsies un izdarīs pāris pareizas izvēles, kas nāks par labu Latvijai un līdz ar to arī viņam pašam. Kas zina, varbūt vēl mums var sanākt labs prezidents, tad es būšu tikai priecīgs, ja esmu kļūdijies viņa vērtējumā. Starpcitu šobrīd Levitu APAR tieši močī, visticamāk, lai atbrīvotu savam Ivaram Ijabam vietu. Žēl tādu godīgu cilvēku kā Tēraudas kundze, kura piedevām, cik zinu, Levitam ir laba paziņa, kas pamesta zem tanka, lai izspēlētu nesmukas shēmas, aizsedzoties ar liberālismu. Tā es domāju, ka var kuņģa čūlā arī iedzīvoties.

Levita vienīgā iespēja ir izmēst pašam savu kanceleju un nostāties neatkarīgā stājā pret valdošo koalīciju. Mūsu vēsture rāda, ka latviešu tauta krietnu rīcību ļoti spēj novērtēt, ja Levits to nevar, tad “uz pekli lai parauj to jods”. Ejam tālak! Ir vēl daži būtiski jautājumi, bet garu palagu ar nevar te rakstīt, šodienas lasītājs ir ļoti slinks radījums.

Piekrītu, labprāt ietu par padomnieku Levita kungam, kaut bez atlīdzības. Ir jau pieredze ministrijās. (smaida)

Tikko, pasaules top valsts,Šveices pilsoņi referendumā nobalsoja PAR viendzimuma laulībām. Ar šo tematu nav problēmu ne Skandināvijā, ne Rietumeiropā, bet Latvijā. kaut kādi aktīvisti, aiz kuriem slēpjās Nacionālās apvienības ne tie gaišākie prāti, vāc parakstus, par Satversmes labošanu. Zinu, ka Tev Saeimas deputāta palīdze ir ļoti aktiva LGTB tiesību aiztāve. Kāds ir Tavs viedoklis šajā tematā?

Viendzimuma attiecības ir dabiskas. Nesaprotu kāpēc vajag cilvēkus pret to kūdīt. Antīkajā pasaulē tas bija normāli, pat pirmskara Latvijā tas bija diezgan normāli, galu galā Kārlis Ulmanis visticamāk bija gejs(es tā spriežu no Muntera dienasgrāmatām, kuras esmu lasījis Valsts Vēstures arhīvā). Ja tu nobrauc ar laivu pa Salacu, tad vari redzēt, ka 20% no pīlēm ir homoseksuālas(viņas dzīvo pa pāriem un pēc krāsojuma var dzimumu noteikt). Es neredzu šeit apdraudējumu ne dzimstībai, ne heteroseksualitātei, ne tikumībai. Tas ir absurds, šitā brēkšana! Es esmu heteroseksuāls cilvēks un man Selma(palīdze Saeimā) varētu no rīta līdz vakaram stāstīt par to cik homoseksuālisms ir labs, bet es diemžēl, vai par laimi, nevaru kļūt homoseksuāls. Ja kādam ir bail par savu orientāciju, varbūt nebaidaties, pat Satversme to nevar nosargāt.

Mums tik atlika pateikt, ka Satvesrmes labošana neko nerisinās, kā Nācionālās apvienības valdes loceklis mūs nosauca par varavīksnes suņiem. Smagi tādam Latvijā dzīvot. Apkārt vieni ienaidnieki.(kremlini,liberasti, marksisti u.t.t.)

Vai Tavuprāt Latvijā vispār ir veselīga, uz izaugsmi orientēta, nacionālā politika?

Nav mums īsti nekādas politikas. Mums ir tāda virskārtiņa, kur ir pāris jautājumi, par kuriem visi kliedz. Tad ir vesela čupa ar jautājumiem, kuri paši kaut kā virzās uz priekšu un tos visi atbalsta un tad ir zemūdens daļa kurai visa Latvijas politika ir veltīta, varētu to saukt par karteli. Ir atsevišķi godprātīgi politiķi, kuri daudz ir darījuši valsts labā un liels paldies viņiem par to. Diemžēl šīs darbības nav koordinētas un to ietekme ir diezgan maza.

Tava, kā vēsturnieka, attieksme pret 16.martu. Latvijā viņu pārāk neglorificējam, jo nacionālā lepnuma brīžu mūsu vēsturē nav nemaz tik daudz, tāpēc ķeramies pie šī leģionāru salmiņa?

Man abi vectēvi bija leģionāri. Viens bija brīvprātīgi iestājies, jo patika karot. Es arī bērnībā biju kara traks un par to ļoti sajūsminājos. Tam “kara trakajam” vectēvam brālis bija iesaukts sarkanarmijā un pazuda bez vēsts. Pēc kara viņš katru dienu gāja uz baznīcu un uz manu jūsmīgo jautājumu – vai tu esi kādu nošāvis, atbildēja tā, ka es sapratu, tur laikam nekā tik forši nav. Viņš šuva apakšbikses no LPSR karoga un bija Daugavas Vanags. Nekādos leģionāru gājienos viņš negāja un neko nesvinēja. Ar kaimiņu, bijušo sarkanarmieti, dažreiz piedzērās un tad abi raudāja, ka varējuši viens otru karā nošaut. Tāda ir mana attieksme pret 16. martu. Otrais Pasaules karš ir beidzies. Man riebjas, kad pumpaini tirliņi piesavinās mana vectēva dubļus, brāļa asinis un dzelzs krustu, lai taisītos par milzu patriotiem.

Te jau viss sāk iet uz to, ka būs Tev jāpērk mocis un jākļūst par Dieva Suni (smaids)

Vispirms tiesības jānokārto (smaids)

Intuīcija saka, ka šī mums noteikti nav pēdējā saruna, jo labiem čaļiem vienmēr ir par ko parunāt, sevišķi Latvijā:)Tad nu pēdējais jautājums: Tu ietu izlūkos ar Edgaru Jaunupu, Raivi Dzintaru, Aldi Gobzemu, Jāni Urbanoviču, Arvilu Ašeradenu, Jāni Bordānu ?

Ar Jaunupu noteikti. Tad mēs varētu ar viņu izrunāties kārtīgi. Zem eglītes. (smejas)

Ir kaut kas, ko vēlies jautāt, pateikt Dieva Suņiem ?

Tā turpiniet! Man patīk atklāta runa, pat ja tai nevienmēr piekrītu un dažreiz pat kaitina. Es gribētu teikt to pašu, ko Progresīvo valdes loceklim Kosovičam – es gribētu lai ātrāk pienāk tā diena, kad mēs varam sēdēt pie galda pretējās pusēs un varam viens otram nepiekrist. Lai mums ir tīra politika, kas vērsta uz valsts labumu. Un es ticu, ka mēs visi kopā to sasniegsim!

Paldies Tev par sarunu! Ledlauzis no Tevis sanāk nesūdīgs 🙂

Total
40
Shares
Related Posts