Edgars Pastars: Jālabo sistēmiskās problēmas, ielaistās slimības, nevis fasāde

Liels prieks, ka Dieva Suņiem ir izdevies pārtvert, noķert zvērinātu advokātu, kurš specializējas konstitucionālās (Satversmes) tiesībās, uz laiku…

Liels prieks, ka Dieva Suņiem ir izdevies pārtvert, noķert zvērinātu advokātu, kurš specializējas konstitucionālās (Satversmes) tiesībās, uz laiku savu darbību advakotūrā apturējis, jo pievērsies banku sektoram. Edgars Pastars.

Sveiks!

Sveiks! Es gan darbību nesen paspēju atjaunot. Satversme – vaļasprieks. Ikdienas darbs – finanšu tiesības.

Tā ir laba ziņa. Mums Tev ir vairāki globāli jautājumi, bet mēģini lūdzu ne tikai juristiem saprotamā valodā Uzvelc ķiveri, braucam!

Ķivere ir, maska ir. Braucam!

Kā mēs, Latvija, esam nonākuši Covid 19 izplatības pirmajā vietā pasaulē?

Kļūdas pieļāva visi, mēs arī. Tomēr mēs nemācījāmies ne no savām, ne citu kļūdām. Ārstēties pieraduši internetā, nevis pie ārsta.

Viedokļi dalās, iedzīvotāji uzskata, ka vainīga ir valdība, kura nemākulīgi izvērsa vakcinācijas pasākumus un absolūti negatavojās šim rudenim/ziemai, valdošās koalīcijas politiķi uzskata, ka viņu vainas nav daudz, vakcīnas iepirka, iedzīvotāji paši vainīgi, ka negāja un nevakcinējās. Kāds tavs viedoklis, kuram atbildība šeit ir vairāk?

Saeimu ievēl un valdību veido, lai tā pārvaldītu, virzītu sabiedrību. Primāri tā ir valdības atbildība, jo tā vairākas reizies palaida garām iespēju negulēt vasarā. Cilvēku reakcija gan arī mani šokē. Vakcinācija nav tikai mana izvēle, ja tādējādi sabiedrība kopumā cieš. Vēlmi izcelties un būt citādākam varētu apmierināt arī citos veidos. Šī ir reize, ka nevajag mēs un valsts, bet visi kopā. Kopumā mums ļoti patīk meklēt atšķirīgo – uzvedamies kā valsts, kurā ir simti miljonu cilvēku.

Bijusī Satversmes tiesas priekšēdētāja I.Ziemele ļoti precīzi, vienā intervijā, teica, doma apmēram tāda, mums ir ļoti sarežģīta sabiedrība un mēs atrodamies ļoti sarēžgītā ģeopolitiskā vietā. Vai Tu viņai piekrīti ?

Pilnībā. Un šajā situācijā mēs to no sliktas, padarām briesmīgu, jo nevis saliedējamies, bet šķeļamies. Tikmēr kāds austrumos par to saņem jaunas medaļas. Visļaunākais, ko, esot Saeimā manīju jau sen – neko nedarām, tad sākās vētraina darbība. Darbība, kas netiek balstīta datos, bet komunikācijas vēstījumos un politiskajā aprēķinā, vēlmē piesegt amatus (lasi: dibenus). Datos balstīti lēmumi, patiesa informācija, profesionāla ierēdniecība un spēja reizēs pateikt, ka nedarām neko, jo no tā labāk nekļūs. Pie tik grūtas situācijas kopumā jāspēj pieņemt lēmumus. No tā ir bail. Arī tādēļ, ka pēc amata beigām būsi uz ielas, ja nav citas profesijas vai sponsoru.

Kurš “vāra lielākas ziepes”, politiķi vai ierēdniecība?

Politiķi. Ierēdniecība ir novājināta. Politiķim ierēdniecība jāspēj savaldīt kā jauns kumeļš, to uzlabojot, nevis kaitējot tam. Vienlaikus arī spējot jāt, nevis nojāt tā, ka beigts. Kopumā runājot par sarežģīto situāciju, objektīvi mūsu kā valsts pastāvēšana nav garantēta. Mums visiem kopā tā jāsargā. Par šo atceras tikai 4.maijā, 21.augustā, 11. un 18.novembrī. Ar 4 vienotības un saskaņas dienām, kā arī vēl dažām, kur kopā sērojam, būs par maz.

Šobrīd mediķu organizācijas un Saeimas opozīcija pieprasa veselības ministra demisiju. Premjers ir smagas izšķiršanās priekšā, saglabāt ministru un nostāties pret nozari, vai izteikt ministram neuzticību un tādejādi riskēt ar to, ka valdība krīt. Sabiedrībai tiek jau 3 gadi stāstīts, ka citu valdību izveidot nav iespējams, vai nu šī, vai nu apokalipse. Kāda Tavuprāt ir šodienas situācija un kā Tu, būdams premjera vietā, rīkotos?

Lūgtu veselības ministra demisiju neatkarīgi no tā, vai viņš labi vai slikti strādājis. Tas ļautu iegūt jaunu lapu. Budžeta laikā gan to grūti izdarīt, bet nav neiespējami. Protams, kritizējama ministra paturēšana kādu laiku var būt izdevīga. Lai arī es neesmu piekritējs domai, ka tikai ārsts var būt veselības ministrs, tomēr ārsta pieeja mums noderētu. Es negribētu būt veselības ministra vietā, jo pie pandēmijas jau vainīgs ir tikai viņš.

Premjers nereaģē, veselības ministrs turpina darbu. Covid krīze padziļinās, 15.novemrī skaidrs, ka mājsēde jāturpina. Vai Valsts prezidentam nav šobrīd morāls pienākums stipri iejaukties Ministru kabineta darbībā ? Viņam taču tādas tiesības ir ?

Par Valsts prezidentu tiesībām politiķi kādā citā valstī labi teica: vienīgā vieta, kur viņš var bāzt savu degunu, ir viņa mutautiņš. Ja nopietni, tad Valsts prezidenta reakcija būtu adekvāta, ja viņš iejauktos. Manuprāt, Levita kungam ļoti nepaveicās ar laiku, kad viņš sāka prezidentūru. Nedomāju, ka pandēmija un viss ar to saistītais viņu patiesi interesē. Zatlera kungs gan būtu īstajā vietā tagad. Konstitucionāli prezidents laikos, kad politiskā vide pašķīdusi, var daudz. Prasīt, mudināt, runāt, veicināt sarunu, sasaukt MK sēdes, likt priekšā lēmuma projektus. Jā, par tām ārkārtas MK sēdēm, ko Valsts prezidents varētu sasaukt. Varēt var, bet vajag milzīgu resursu un birokrātisku izmanību, lai tur kaut ko sasniegtu. Parasti prezidenta komandā tādu resursu nav un nevar būt, lai aizvietotu valdību. Prezidents var būt aktīvs, uzstāt, prasīt, būt medijos par šo. Ja tā ir viņa prioritāte un tikai tad, ja valdība netiek galā. Vai nu tiek, vai nav prioritāte. Spriediet paši.

Ja esošā valdība krīt. Jaunu izveidot nevar, vai negrib, dēļ partiju principiem un untumiem?

Ja valdība krīt ir daudz iespēju. 1. Paliek esošā demisionējusī valdība, līdz jaunu izveido. Var pamainīt kādu ministru tajā. Nav stresa, var strādāt tālāk vai nestrādāt 2. Saeima ieceļ pagaidu valdību, ieceļot tajā ierēdņus. Grāmatās un likumā tas ir minēts. 3. Izveido jaunu tā paša premjera valdību. 4. Izveido jaunu valdību ar citu premjeru. Kopumā ir slikti. Es jau par to runāju pandēmijas sākumā. Proti, opozīcija tā īsti netika iesaistīta pandēmijas ierobežošanā. Papildus vēl Saeima un MK viens otram pa laikam nepiekrīt.

Vai Latvijā nav novērojama tāda aisberga tipa politiskā krīze, proti, vēlētāji redz daudzas ķildas un nesaskaņas starp partijām, bet problēmas “zem ūdens” ir daudz lielākas. Nav politiskās konkurences, valdošās partijas tik samainās ar vietām/ķebļiem. Smagi, vai gandrīz neiespējami ienākt politikā gan jauniem spēkiem, gan presonībām. Notiek tāda kā varas stagnācija. Vai tā ir ?

Vēlētāju apātija laikam demokrātijai par labu nenāk. Es domāju, ka labs rādītājs būs nākamās Saeimas vēlēšanas. Politika vienmēr ir bijis zirgu tirgus un nekas tāds, par ko lepoties, bet bez tā nevar. Tā vienkārši ir. Man svarīgi liekas tieši asiņu nomaiņa. Kompetences ienākšana, nevis jauni avantūristi, kam citu nav ko darīt, vai pasažieri, kuri šajā vilcienā brauc jau sen un nezina, kā no vilciena izkāpt, un tad vēl bezbiļetnieki.. (frakcijām nepiederošie). Mazāk komunistu, vairāk kompetences. Politiķiem jāspēj stāties pāri pārejošām tautas emocijām, skolot vēlētājus, nevis bailēs trīcēt. Risks, ka vēlētājs paliks apātisks, ir liels.

Vai esošais Latvijas vēlēšanu likums ir labs, vai tomēr ir laiks runāt par tā uzlabošanu mažoritārā vai plurālā virzienā?

Ar tām vēlēšanu sistēmām ir kā ar matiem. Blondie grib tumšus, sprogainie – taisnus. Mažoritārā vēlēšanu sistēma nebūt nav labākā. Uzvar 1, pārējās balsis iet postā, jo uzvar ar dažu procentu pārsvaru. Parlamentā lielākas un stiprākas partijas tas neveicinās. Es vismaz to aicinātu nemainīt, bet domātu par pašas proporcionālās vēlēšanu sistēmas uzlabošanu. Piemēram, 12 nevis 5 vēlēsanu apgabali, kas ļautu loģiskāk nodrošināt deputāta un vēlētāja saikni, labāku konkurenci. Noteikti der visi risinājumi, kas padara stiprāku premjeru. No skaitīšanas kārtības vien situācija nemainīsies. Stiprākas partijas, profesionālāki politiķi.

Tautas vēlēts Valsts prezidents?

Kaut kad pie tā nonāksim. Pie esošās Satversmes tādam būs grūti sadzīvot ar Saeimu. Jādomā par pilnvarām. Jādomā, kā paskaidrosim vēlētājam, ka prezidents viņam pensiju nepacels. Stiprāks premjers un stiprāks valdības centrs – profesionāli augstākie ierēdņi. Datos balstīti lēmumi un atvērtība nestandarta lēmumiem. Jālabo sistēmiskās problēmas, ielaistās slimības, nevis fasāde. Prezidenta ievēlšana nemainīs valsts pārvaldes kapacitāti uz labo pusi pati par sevi. Jāliek mierā Satversme, jāstrādā ar lēmumu pieņemšanas procesu un ierēdniecības stiprināšanu (bet ne tā, ka visiem pieliek pie algas un nekas nemainās).

Šobrī mēs dzidri redzam, ka tad, kad valdība sāka stingri noteikt vakcinācijas pienākumu valsts resorā strādājošiem un veidot “zaļos koridorus” vakcinācijas jauda ir konkrēti augusi. Cilvēki, kuri ir pret vakcināciju saka, jeb uzskata, ka piespiedu vakcinācija esot cilvēktiesību pārkāpums un tas neatbilst demokrātiskas valsts principiem. Ko Tu viņiem atbildi ?

Kopš pastāv vakcīnas un cilvēki dzīvo ilgāk par 32 gadu vecumu vidēji, pastāv obligātā vakcināja, ja tā nodrošina sabiedrības izdzīvošanu un pastāvēšanu. Lielākā daļa no mums ir dzīvi tikai tādēļ, ka ir vakcīnas. Obligāta vakcinācija veidā, ka ir lietas, ko darīt nedrīksti bez vakcīnas, un ir bijušas mums apkārt arī pirms pandēmijas. Tas jau sen ir paredzēts likumos, kādreiz pat varēja draudēt sods. Cilvēktiesības var ierobežot, ja to vajag sabiedrības drošībai. Ja nevēlies vakcinēties pret encefalītu, lūdzu, paša risks, valstij nav jāiejaucas. Ja nevēlies pret lipīgu slimību, kuras dēļ slimnīcas pilnas un sabiedrība apdraudēta (nevis kāds individuāli), tad to drīkst ierobežot. Manas tiesības beidzas tur, kur sākas cita cilvēka deguns. Līdz ar to nav nekāds cilvēktiesību pārkāpums. Sabiedrības pastāvēšana un valsts aizsardzība ir prioritāra pār mūsu individuālām interesēm, untumiem un arī pat dzīvībām. Vajag vienkārši nomierināties un izdarīt, dzīvot tālāk.

Šobrīd ir izveidojusies atziņa, ka slimnīcās ar Covid 19 inficētie, pēc nacionālās piederības, esot viens latvietis pret četriem krieviski runājošiem. Daži politiķi tagad metās cīņā par to, ka redz cilvēki nesaprot latviski, jāuzrunā viņi krieviski, tas ir jāpaplašina krievu valodas lietojums Latvijā, no valsts iestāžu puses. Vai Tu tam piekrīti?

Nedomāju, ka valoda ir noteicošais. Mēs esam sen pāri šim punktam. Viņi dzīvo citā informatīvajā telpā, faktiski citā valstī – rīkojas, kā tur saka. Tur saka Sputņiks, bet tās Eiropas vakcīnas – inde. Tie, kas domā saprātīgi – latvieši un krievi – tie visu izdara pareizi. Turklāt ģimenes ārsts visu var izstāstīt arī krievu valodā. Nekādu kompromisu ar valodu, ja tāpat skaidrs, ka nekas nemainīsies.

Paldies Tev mizlīgs par šo atklāto un tiešo sarunu, kas Latvijā šodien ļoti mums visiem pietrūkst. Paldies, ka atradi un veltīji mums savu dārgo laiku, kā jau advokātam:)

Paldies par jautājumiem. Interesanti padalīties ar pārdomām. Laiks depresīvs, bet jāizmanto iespējas sevi izglītot un strādāt, lai pēc tam atpūstos no visa. Rēķinu nesūtīšu 🙂

Total
23
Shares
Related Posts