Neviltots prieks, ka uz sarunu ar Dieva Suņiem ir atsaucies 13.Saeimas deputāts, bezpartejisks, revolucionāri noskaņotais Didzis Šmits.
Sveiks!
Sveiks!
Var uzskatīt, ka Tu Latvijas politikā esi jau smagsvars, proti sen, kopš partijas “Jaunais laiks” rašānās. Tā ir?
Ne gluži kopš rašanās, bet 2005.gadā kļuvu par “Jaunā laika” preses sekretāru un iestājos partijā.
“Jaunais laiks” sāka ļoti daudzsološi, kāpēc izšķīda “Vienotībā” un kāpēc Tu tur nepaliki?
“Jaunais laiks”, kā tas mēdz ar izcilu regularitāti notikt Latvijas politikā, aizmirsa par deklarētajiem ideāliem, sašķēlās un tālākajā atkalapvienošanās procesā, jau ar nosaukumu “Vienotība”, no ideāliem vairs bija palikuši tikai lozungi.
Kāpēc tā notiek? Kā Tu pareizi saki, tā ir Latvijas politikas tipiska iezīme. To diktē kaut kādi nerakstīti reālpolitikas noteikumi, kurus vēlētāji neredz, nesaprot, vai vienkārši vara cilvēciņus apdullina?
Kāds reiz teicis, ka vara samaitā un aboslūta vara samaitā absolūti. Tas ir liels izaicinājums tikt galā ar varas sajūtu, pat ja tā ir ilūzioza. Politika, kaut kādā interesantā veidā, liek cilvēkiem izgaismot savas spilgtākās īpašības. Ja esi nelietis, to nenoslēpsi. Ja esi jampampiņš, to arī nekādi nenoslēpsi. Ja nāci pēc naudas, uzrausies noteikti, agrāk vai vēlāk. Mēs gadu garumā esam radījuši politisko sistēmu, kurā, ar atsevišķiem izņēmumiem, interesanti piedalīties ir cilvēkiem ar iepriekš nosauktām pazīmēm.
Labi trāpīts, kā ar “kulaku pa bārdu.” Kā Tu nokļuvi KPV.LV, ja atmiņa neviļ, Tevi Artuss Kaimiņš uzrunāja?
Vispirms Artuss(Kaimiņš), tad Aldis(Gobzems).
Partija, jeb politprojekts KPV.LV bija vairāk Artusa Kaimiņa, jeb arhitekts tomēr bija Aldis Gobzems?
Nezinu un man tas neliekas sen vairs būtiski. Tas bija protesta balsojums. Man bija par ko protestēt. Es darot savu darbu vairs neredzēju iespējas pārliecināt politisko varu aizstāvēt valsts, nacionālās t.sk. ekonomiskās intereses. Ja pareizi atceros, tas bija Ēriks Stendzenieks, kurš teica, ka viņš taisa reklāmu jo viņam riebjas kā to dara citi. Aptuveni ar tādu motiviāciju arī es startēju 13.Saeimas vēlēšanās. Es nevarēju vēl četrus gadus noskatīties no malas, ko un kā dara ar manu valsti.
Aldis Gobzems ar Artusu Kaimiņu izšķirās, Tu paliki Alda Gobzema frontē, bet viņa jaunās partijas “Likums un kārtība” tapšānā, vairs nepiedalījies. Kāpēc tā?
Es nezinu, līdz šai dienai, kādas tieši bija Gobzemam ar Kaimiņu attiecības. Kurš kuru virzīja utt. Abi “uzmeta” visu, ko bija solījuši. Pārējais ir vēsture. Es nekad neesmu palicis kādā Alda Gobzema “frontē”. Nekad!
Aldim Gobzemam Latvijas politikā augstākais, ko nākotnē var sasniegt, Saeimas frakcijas vadītājs, jo ar atņemtu pielaidi valsts noslēpumam, viņš Ministru kabinētā nebūs, viņš to labi zin un saprot. Čakarē savus sekotājus?
Pielaide valsts noslēpumam būtu vienas atsevišķas sarunas vērts temats. Nesaistīti ar Aldi Gobzemu. Šī kārtība ir pretrunā ar demokrātijas un tiesiskas valsts pamatprincipiem. Ir jāsargā informācija, nevis jādomā, ka var noteikt valstiskos un nevalstiskos cilvēkus. Gandrīz katram cilvēkam ir slieksnis, pie kura viņš var salūzt. Kādam nauda, kādam ģimene. Dienestiem ir jāsargā informācija un to nesējs (cilvēks, kurš lieto), nevis jāšķiro cilvēki. Bet kā jau teicu, tā ir atsevišķa saruna.
Tavuprāt tas ir politiskās cīņas ierocis,ar kuru var nevēlamus politiķus “noņemt no trases”?
Šis rīks “pielaide”, pilnīgi noteikti ir lietots politiskā cīņā, ne vienu vien reizi.
Tu daudziem esi par sevi radījis iespaidu, ka esi prokrieviski noskaņots politiķis. Proti, stāvi par to, ka Latvijai ir jābūt draudzīgai ar Krieviju, neatkarīgi no viņu izdarībām starptautiska arēnā ( Krima, Osetija) Tā ir ?
Daudziem? Ir tāds konstrukts – pastāv viedoklis? Viedoklis nepastāv pats, tas kādam pieder. Kurš tā uzskata? Tu tā uzskati? Piedod par pretjautājumu, es atbildēšu arī tieši, bet pirms tam, kā domā Tu pats?
Pirms gadiem 5, man bija iespaids, ka jā, Didzis Šmits ir noskaņots par labu Latvijas-Krievijas draudzībai, neatkarīgi no Ukrainas/Gruzijas notikumiem. Šodien es teiktu, ka šis jautājums par un ap Krieviju ir ļoti komplicēts. Un tās noskaņas, kuras Latvijā daudziem galvās-Krievija ienaidnieks, Brisele sapuvusi, mēs te viedi un vareni paši par sevi, ved Latviju dziļāk purvā. Atrodas vēl idioti, kuri Francijas prezidentu Makronu, saukā par Kremļa pakalpiņu
Sākumā Par Latviju un Krieviju, un tikai tad par Didzi Šmitu. Latvijai un Krievijai ir objektīvi pretējas intereses. Kā teica K.G.Mannerheims (Somijas karavadonis un prezidents), Ziemas karam beidzoties – mēs (somi un krievi) esam dažādas civilizācijas.
Mēs latvieši (tāpat kā somi) piederam Rietumu civilizācijai. Lai mēs “tiktu galā” ar Krieviju, mums jāsaprot kā viņi domā. Viņi (visi – Gorbačovs, Jeļcins, Putins, Saharovs un Navaļnijs) mūs redz kā savu bijušo teritoriju. Krievijas impērijas vai PSRS vai abu, tas ir tikai gaumes jautājums, kā viņi to redz. Un tiem, kam Krievijā būs vara, vienmēr vēlēsies atjaunot šo situāciju pie pirmās iespējas. Līdz ar to mums – kuri vēlas savu, neatkarīgu valsti, vienmēr būs izaicinājums – nosargāt krievu nācijas un valsts imperiālistiskās tiekmes attiecībā pret Latviju. Tas ir mūsu katras dienas uzdevums – nosargāt savu valsti. Spēlēt gudri. Spēlēt kā somi. Smaidīt, bet turēt sāmu nazi rokā, aiz muguras.Un ja kāds vēlas mani saukt par prokrievisku, lai tā dara. Mani tas neuztrauc. Esmu pietiekami savā dzīvē pierādījis, kas man ir Latvija. Gan Drošības dienestā, gan Ārlietu dienestā, gan pārstāvot Latvijas uzņēmējus.
Tev ir vīzija kā Latvija ar Krieviju varam veidot tirdzniecību, ja mēs dzidri saprotam, ka viņiem bizness(starpvalstu) ir cieši saistīts ar politiku?
Šodienas apstākļos nekādi. Ja kāds no Latvijas spēj tur kaut ko ātri nopirkt, vai ātri pārdot – malacis! Bet citādi – tas ir miris tirgus mums uz ilgiem laikiem. Un varbūt arī labi, ka tā.
Kāpēc Latvija, visās pozīcijās, atrodas ES astē un jau smagi atpaliek no Lietuvas un Igaunijas?
Nav vienas, pareizās atbildes. Varbūt mēs esam pārāk iekšēji sašķelti un tam pa virsu vēl ir visādas nianses. Viena varētu būt tāda, ka kaimiņu “oligarhi”nekad nav rosinājuši iecelt amatos “lielākos kretīnus”, kuri, kad iecelti, sāka savstarpēji krustoties un radīt pēcnācējus – vēl lielākus kretīnus.
Tu pēc 13.Saeimas vispār plāno palikt aktīvā politikā?
Es pieņemšu šo lēmumu drīz. Tas nav vien no manis atkarīgs. Kad būšu pieņēmis, tad pateikšu. Tas būs šogad.
Visi, kuri seko politikai un ir ar kritisko domāšanu, redz, ka Latvijas politika iet savu degradācijas ceļu. Esošā sistēma ir orientēta uz pelēcībām valsts pārvaldē. Izeja? Jāmaina vēlēšanu sistēma?
Jā, būtu jāmaina. Vismaz uz jaukto, jeb pareizāk sakot – kombinēto. Kā Lietuvā vai Vācijā, kur pusi no deputātiem ievēl vienmandāta apgabalos un pārējos no partiju sarakstiem. Tā mēs iegūtu personības politikā. Atceramies, ka Augstāko padomi, kura nobalsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu, mēs ievēlējām tikai vienmandāta apgabalos. 201 apgabalā. Te ir dažādi risinājumi, bet mērķim ir jābut vienam – radīt apstākļus, lai politikā cīņa būtu starp spēcīgākajiem, nevis jampapiņiem.
Tautas vēlēts Valsts prezidents nenestu zināmu balansu varas sadalījumā, jeb Latvijā tā būtu tikai ilūzija?
Nestu, bet vēl svarīgāk, ka atjaunotu ticību sabiedrībā, ka Latvijas pilsoņi kaut ko tiešām lemj paši.
Paldies par Tavu laiku. Jāatzīst, ka normāls čalis esi. Žēl tikai, ka Saeimā Tu esi mazākumā.
Paldies . Tas nekas, ka esmu mazākumā. Lielas lietas vienmēr izdara mazākums, kuram vairākums seko.
P.S. Man ir sajūta, ka arī Tu esi kārtīgs vecis!
