Ceļu satiksmes noteikumi arī gājējiem

Gadiem ilgi piedaloties ceļu satiksmē, gan kā autovadītājs, gan motobraucējs, gan gājējs, gan velosipēdists, reizēm gribas gājējiem atgādināt,…

Gadiem ilgi piedaloties ceļu satiksmē, gan kā autovadītājs, gan motobraucējs, gan gājējs, gan velosipēdists, reizēm gribas gājējiem atgādināt, ka viņi nav nemirstīgi un ka likumu ievērošana ir obligāta arī gājējiem un velosipēdistiem.  Īpašu trauksmi izsauc neregulētās gājēju pārejas, kur gājēji un velosipēdisti  uzskata, ka uz neregulējamas gājēju pārejas viņiem vienmēr būs taisnība, ja viņš sadursies ar transporta līdzekli. Tādēļ uzskatīju par vajadzīgu atgādināt, kas rakstīts likumā un ceļu satiksmes noteikumos. 

Ceļu satiksmes likums (CSL) un tam pakārtotie ceļu satiksmes noteikumi (CSN) nosaka kārtību visām norisēm uz ceļiem un ir obligāti ievērojami visiem satiksmes dalībniekiem (tai skaitā gājējiem, velosipēdistiem u.c.)

CSL 36.pantā ceļu satiksmes organizācijas mērķis ir ”… nodrošināt nepārtrauktu, ritmisku un ātru ceļu satiksmes norisi, kā arī maksimāli garantēt tās drošību, tādēļ automašīnai tuvojoties neregulējamai gājēju pārejai, ievērojot CSL 25.panta (3), kas nosaka, ka autovadītājam jāievēro likums un CSN, jāpilda CSN 145. “…jāsamazina braukšanas ātrums vai jāaptur transportlīdzeklis pirms gājēju pārejas, lai dotu ceļu gājējiem, kas šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju vai iziet uz tās…” turklāt, atceroties CSL 36.pantu, ātruma samazinājums nav noteikts līdz līmenim, ka automašīna var uzreiz apstāties, ja parādās negaidīts šķērslis.

CSN to paredz tikai vienā gadījumā, tas ir CSN 146. “Ja pirms neregulējamas gājēju pārejas apturēts transportlīdzeklis vai citi transportlīdzekļi…” CSN 145. šādu nepieciešamību neparedz, jo CSL 19.panta (3) un (4) garantē tiesības rēķināties, ka arī  gājēji izpildīs CSN 15. “Pirms brauktuves šķērsošanas pa gājēju pāreju vietās, kur satiksme netiek regulēta, gājējiem jānovērtē attālums līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to braukšanas ātrums un jāpārliecinās par drošību”, tas savā kopumā nosaka ļoti saprotamus un viegli ievērojamus nosacījumus gājēju un automašīnu mijiedarbībai uz neregulējamas gājēju pārejas – automašīnas vadītājs, ja gājēju pāreja ir labi pārskatāma un nekas neaizsedz skatu CSN 146. izpratnē, tuvojoties gājēju pārejai samazina ātrumu, līdz līmenim, ka netraucēs tiem, kas šķērso gājēju pāreju vai saskaņā ar CSN 15. gatavojas šķērsot pāreju (gājējs pienākot pie pārejas paskatās pa kreisi, lai novērtētu attālumu līdz automašīnai, kas tuvojas un tās ātrumu, kas savukārt dod signālu autovadītājam, ka gājējs grib šķērsot gājēju pāreju). CSL 19.panta (3) nosaka to, ka ja persona negaidot ir izvēlējusies šķērsot gājēju pāreju, tad izpildot CSN 15. viņa novērtē, ka automašīna nespēs apstāties un to palaiž garām, savukārt CSL 19.panta (4) garantē, ka automašīnas vadītājs ar to var rēķināties.

 CSN 25.3 “darīt visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, it sevišķi mazāk aizsargātie (gājēji un velosipēdu vadītāji)”, skatot kontekstā ar visu pārējo ceļu satiksmi regulējošo normatīvo bāzi, arī ir viegli saprotams – ja uz ietves vai braucamās daļas pamana kādu, kas acīm redzami var neievērot noteikumus, piemēram, nepieskatīti bērni, iereibuši cilvēki, vai cilvēki ar citām pazīmēm, ka tie neievēros CSL un CSN, neatkarīgi no autovadītāja normatīvajos dokumentos noteiktajām tiesībām ir jādara vis iespējamais, lai viņi neciestu. Kaut gan arī CSN 25.3 esamība nekādā veidā neatbrīvo visus pārējos satiksmes dalībniekus no pienākuma  ievērot CSL un CSN.

Papildus tam gribētos atgādināt, ka atbilstoši Satversmei, mēs visi esam vienlīdzīgi likuma priekšā – likumi un noteikumi jāievēro, gan autovadītājiem, gan gājējiem.

Gunārs Kandis– Dieva Suņiem

Total
46
Shares
Related Posts
AllEscort