Politikā un valdībā pārāk ilgi vienas un tās pašas sejas, paguruši, rutīnā ieslīguši

Tiešām liels prieks, ka sarunai laiku ir atradusi Saeimas deputāte, partijas Progresīvie biedre, bijusī Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama. Sveika!…

Tiešām liels prieks, ka sarunai laiku ir atradusi Saeimas deputāte, partijas Progresīvie biedre, bijusī Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Sveika!

Sveiks!

Liekas vietā teiciens:”kas lēni nāk, tas labi nāk”, jo sarunu plānojām jau martā. Rīt Tava partija iekļausies jaunajā valdībā, kādas ir Tavas personiskās noskaņas?

Progresīvajiem jauns posms Saeimā. Ārā no opozīcijas, beidzot pie reāliem darbiem. Tas priecē.

Kāpēc Tu iestājies tieši Progresīvajos? Šis ir jautājums, ko jau sen gribējās Tev pavaicāt?

Laikam joprojām esmu idealists, un te saskatīju radniecīgas dvēseles:) Bet, ja nopietni, vispirms bija neatkarīgu profesionāļu platforma, kur kopā ar Andri Sprūdu, Kasparu Briškenu, Ati Švinku, Imantu Lieģi u.c. profesionāļiem spriedām, kas Latvijā darāms ekonomikas, izglītības, drošības jomā. Tuvojoties vēlēšanām, daļa nolēma iet politikā kopā ar Progresīvajiem, lai īstenotu mūsu idejas. Arī es. Pēc vēlēšanām pievienojos partijai.

Radniecību” saskatīji kādos jautājumos?

Pirmām kārtām man tuvajos – LV ekonomikas izaugsme bez karteļiem un korupcijas. Neiecietība pret šīm Latvijā izplatītām parādībām.

Progresīvie tomēr cenšas priekšplānā likt LGTB problemātiku, ļoti raizējās par Latvijas krievvalodīgiem iedzīvotājiem, valsts “zaļo kursu”. Man, kā diezgan aktīvam politikas vērotājam, akcenti pret korupciju un karteļiem īsti acīs nav iekrituši. Kur tas viss, ja neskaitām Mārtiņa Kossoviča iesniegumu KNAB?

Tas, kā Kossovičs rīkojās viņam piedāvātā 2 milj.kukuļa gadījumā, manuprāt, ir pirmais šāds gadījums Latvijā. Tam noteikti ir liela preventīva ietekme. Protams, mēs neveicam izglītojošus pasākumus un nedodamies inspekcijās, bet katrs savas nozarpolitikas ietvaros stingri sekojam tam, kādi jautājumi tiek pieņemti. Ja saskatām interešu konfliktu, neklusējam. Ne Saeimas sēdēs, ne komunikācijā ar ministrijām. Par LGBT+ – tas būtībā ir jautājums par cilvēktiesībām, par savstarpēju cieņu un respektu sabiedrībā. Nesaprotu jautājumu par “īpašām raizēm par krievvalodīgajiem”. Protams, vēlos, lai latviešu valoda un latviešu kultūra ir tas, kas vieno visus, kas šeit dzīvo un to respektē. Līdz ar to “raizes” var būt vienīgi par to, lai ātrāk notiek šī integrēšanās. Bet zaļais kurss – vai to grib, atzīt, vai ne – ir mūsu nākotne un ilgtspēja.

Progresīvajiem tiek kārta prokrieviska birka. Nacionālā apvienība velk jums paralēles ar Saskaņas centru, atsakoties ar Progresīviem sēdēt Ministru kabinetā pie viena galda, kaut Rīgas domē šādu problēmu nebija:) Cik Tavuprāt šis prokrieviskais tēls partijai ir/nav pamatots?

Par birku, ko Progresīvajiem karina NA, man pat riebjas taisnoties. Es partijā, frakcijā, ar ko esmu diendienā, to neredzu. NA nav neviena argumenta, kā tas izpaužas tagad, tāpēc operē tikai ar kaut kādiem senākā pagātnē sagrābstītiem izteikumiem. Bet ar kaut ko jau NA ir jāizceļas savu vēlētāju priekšā. Arī tā var taisīt sev politisko kapitālu.

Tikko sociālos tīklus pāršalca Andra Sprūda intervija radio Baltkom krievu valodā. Tur prātulas bija, maigi izsakoties, savdabīgā ģeopolitiskā gaismā, vismaz no latviešu vektora skatoties. Tev, protams,nav jāatbild par katru savas partijas biedru, tomēr, kāds ir Tavs viedoklis par šiem Andra Spūda izteikumiem, (gan jau zini par ko runa)?

Jā, es redzēju tos izgrieztos fragmentus, bet ne pilnas intervijas. Līdz ar to vērtēt atsevišķus citātus, nezinot visu saturu, neņemos. Bet zinu, ka Andri jau, šķiet, 2012.gadā Krievija pasludināja par nevēlamu personu. Tā ka diez vai viņa kā ārpolitikas pētnieka redzējums bijis Krievijai tīkams. Galu galā neaizmirsīsim, toreiz pēc Krimas okupācijas Latvijā valdība vispār nerīkojās pārāk izlēmīgi, nosodot Krievijas rīcību. Tā ka nemeklēsim skabargas zinātnieka viedoklī tā laika ğeopolitiskajā situācijā. Ticu Andrim un viņa vērtībām. Protams, nepārvaldu diplomātijas mākslu, runājot par ārpolitiku:)

Topošajā valdībā Jaunai Vienotībai (JV)būs 7 ministrijas. Valsts prezidents no JV, Rīgas mērs JV, vai nav par šerpu? Kāpēc ministrijas nesadalījāt vienlīdzīgi?

Nu gan pajautāji…kurš laidīs “jaunos” pie dalīšanas:) Bet, ja jau iedzīvotāji izvēlējās, ka JV pelnījusi tik lielu mandātu skaitu, tad ministriju sadalījums sanāk diezgan proporcionāls.

Pamanīju Konkurences padomes vadītāju Skaidrīti Ābramu saistībā ar bezprecedenta sodiem par aizliegtām, negodīgām komercvienošanās praksēm, jeb tā dēvētajiem “karteļiem”. Pie sevis nodomāju – nu beidzot kundze ar krampi, kas ir retums mūsu valsts pārvaldē. Pienāk 2020.gada janvāris un Tu paziņoji par amata pamešanu. Kā tā, kas notika?

Jā, uzskatu, ka esmu ar krampi, jo nebaidos pieņemt arī smagus lēmumus un uzņemties atbildību. Amatu pametu, jo jutu, ka pa astoņiem gadiem, vadot ne pārāk vieglu iestādi, esmu tuvu izdegšanai. Dienā, kad iestājās pensionēšanās termiņš, devos pelnītā atpūtā. Jāsaka gan,ka konkurences tiesības bija un joprojām ir mana sirdslieta. Labprāt dalos zināšanās un pieredzē.

Komerckarteļi ir mazo valstu specifika (visi viens otram “radinieki”/kursa biedri), vai arī šāda problēma ir visās valstīs?

Pilnīgi visās, neatkarīgi no lieluma un tā, cik sen tur ir tirgus ekonomika un konkurences tiesības. Latvijas specifika atšķirībā no daudzām rietumvalstīm – mums kartelisti pamatā uzdarbojas publiskajos iepirkumos. Jo to īpatsvars ekonomikā ir ļoti nozīmīgs. Nevaru atcerēties nevienu nozari, kur Konkurences padome nebūtu atklājusi kādu karteli iepirkumos vai vismaz izteikusi brīdinājumu par aizdomīgām sakritībām.

Iepirkumi ir Latvijas korupcijas galvenā “artērija”. Nav jābūt KNAB analītiķim, lai to saprastu. Kāpēc mēs ar to netiekam galā? No malas nav redzēts, ka tiktu atklātas ar iepirkumiem saistītas korupcijas lietas, jeb tā tas nav?

Ar aizdomām un “saprašanu” vien nepietiek, vajag informāciju, lai ir pamats meklēt pierādījumus. Ja runājam par karteļiem un korupciju, kas iepirkumos bieži vien iet rokrokā, abus ir ļoti grūti atklāt, ja sabiedrība neiesaistās, neziņo. Ar noklausītām sarunām pirtī bija pietiekami, lai sāktu vērtēt konkrētus būvniecības iepirkumus un nonāktu līdz karteļu pierādīšanai, bet nepietika, lai atrastu pierādījumus koruptīviem darījumiem.Bet ir arī lietas, kur abi divi pārkāpumi atklāti, piemēram, nanoūdens iepirkums pašvaldībā, – pasūtītājs bija ieinteresēts un veicināja karteli.

Vidējais latvietis” svēti tic degvielas mazumtirgotāju “kartelim” 🙂 Kā ir patiesībā?

Esam daudz laika un resursu ieguldījuši divu lietu ietvaros. Kratīšanas, kurās milzum daudz informācijas savākts un analizēts, izmaksu – cenu analīzes, stratēģiju, mārketinga plānu utt.vērtēšana. k
Karteli neesam atraduši. Bet nonācām pie secinājuma – ka lielie degvielas tirgotāji, runājot konkurences tiesību terminoģijā, inteliģenti pielāgojas cits citam, redzot cenu maiņu konkurenta DUS. Vienlaikus konkurē katrs ar savām klientu atlaidēm, kas būtiski atšķiras no cenām, kas uzliktas publiski.
Bet, ja kādam ir konkrēta informācija, kas apliecina degvielas tirgotāju vienošanos, laipni lūgtum uz Konkurences padomi. Anonimitāte tiks saglabāta.

Kāds ir Tavs viedoklis, kāpēc mūsu valsts atpaliek no Baltijas kaimiņiem? Un atpalicība paplašinās. Kur ir galvenā problēma?

Pietrūcis enerģiska uzrāviena, profesionālas iniciatīvas politiķu un
ierēdniecības vidū. Kaut vai mazinot birokrātiju un pildot solīto uzņēmējiem, ārstiem, skolotājiem. Politikā un valdībā pārāk ilgi vienas un tās pašas sejas, paguruši, rutīnā ieslīguši. Ierēdņi,redzot biežās ministru maiņas, saskaroties ar politisko vadītāju profesionālās pieredzes un vadības iemaņu trūkumu, pārāk neiespringst. Tā nu mēs kuļamies, rakstot plānus, kam jau pēc gada maz saistības ar realitāti.
Ticu un ceru, ka jaunie politiķi no Progresīvajiem ar savu enerģiju un zināšanām “atdzīvinās” koalīciju un valdību.

Tavuprāt, te nav liela problēma vēlēšanu sistēmā, kas“uz papīra” ir laba, bet dabā nestrādā, jo ne tikai nerada politisko konkurenci, bet arī no politikas atsijā gaišākos prātus?

Mums visur ir paplāna konkurence – gan ekonomikā, gan politikā:) Atklāti sakot, tagad es saprotu, kāpēc veiksmīgi profesionāļi, ar veiksmīgu karjeru īpaši neraujas politikā. Vai maināma vēlēšanu sistēma? Iespējams, bet vai tas motivēs gaišākos prātus pamest savu karjeru un doties neprestižākā darbalaukā… Šobrīd man nav receptes.

Evikas Siliņas vadītam MK ir perspektīva ilgi nostrādāt?

Atļauties vēl trešo mēģinājumu būtu pretvalstisks neprāts! Domāju, ka visi jaunās koalīcijas partneri to apzinās un būs motivēti pierādīt, ko spēj, strādāt kā vienota komanda. Gaidu pozitīvas pārmaiņas.

Paldies par laiku, ko mums veltīji. Veiksmi Tev un Progresīvajiem kaujās mūsu kolorītās politikas karalaukā”. 🙂

Paldies! Paldies arī par iespēju izmēģināt kaut ko jaunu (šāda formāta interviju):) Lai mums visiem beidzot izdodas!

Total
0
Shares
Related Posts