Prieks, ka laiku ar Dieva Suņiem parunāt ir atradis Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Sveiks, Raivi!
Sveiks! Un paldies par uzaicinājumu! Ņemot vērā, ka esam pazīstami, ceru, ka varam uz “tu”. Un vēl ceru, ka neliksi vilties un būsi sagatavojis visu smagāko jautājumu klāstu, kāds Tev ir. (Smaids)
Ķeramies “vērsim pie ragiem”! Kā Tu vērtē Nacionālās apvienības (NA) rezultātus 14.Saeimas velēšanās?
Ar dalītām jūtām. No vienas puses, daudzi mūs varētu apskaust par snieguma stabilitāti. Visas četras partijas, kas bija virs mums rezultātā iepriekšējās vēlēšanās, pazudušas no skatuves. Mēs pārstāvniecību esam saglabājuši samērā līdzīgu. No otras puses, zinu, ka daudzi gaidīja vēl vairāk, vēl labāk… Sasniegto parasti cilvēks uzskata par pašsaprotamu. Tāda daba.
Tā ir, jo Ukrainas kara ēnā un patriotisma pieauguma apstākļos rezultāts pieticīgs, turklāt Konservatīvo zaudētās balsis paņemt nespējāt. Ir apzinātas kļūdas?
Viena no kara laika politikas pazīmēm ir, ka lielu atbalstu iegūst valdošā partija. Cilvēki saliedējas ap kaut ko vienu, kas parasti ir valsts vadītāja politiskais spēks. Latvijas gadījumā tā ir premjera partija. Ir teiciens “pēc kara visi gudri”. Visi zina pamācīt, kā vajadzēja, tāpat kā no dīvāna visvieglāk novērtēt, kā trāpīt ripu vārtu stūrī. Protams, analizējam procesu, diskutējam, ražojam idejas, bet “kā būtu, ja būtu” neviens nekad neuzzināsim. Vēl būtisks moments, ka priekšvēlēšanu laikā vismaz vārdos gandrīz visas partijas bija kļuvušas nacionālas. Īslaicīgi, izdevīguma vārdā, bet tas, protams, atstāja savu iespaidu.
Veidojot jauno valdību, bija ministrijas, kuras NA vēlējās, bet savā politiskā pārziņā neieguva?
Tu tiešām domā, ka mēs nevēlētos vairāk ministriju nekā iegūtās? (Smaids.)
Galvenais ir kvantitāte?
Nē, svarīga gan kvantitāte, gan kvalitāte. Būtu gatavi uzņemties atbildību par jebkuru ministriju, kas nonāktu mūsu pārziņā. Protams, bija sava loģika censties turpināt iesākto esošajās ministrijām. Papildus tam definējām, ka mūs interesē drošības bloks, kas šajā laika posmā būs prioritāte numur viens. Labprāt uzņemtos atbildību arī, piemēram, par Izglītības ministriju. Mums bija spēcīgs kandidāts. Bet šāds scenārijs nebija savietojams ar iepriekš minēto. Ir arī citi partneri.
Kāpēc NA nav bijusi Izglītības un zinātnes ministrija?
Tāpat kā virkne citu. Izglītība un kultūra parasti nenonāk vienas partijas rokās. Naura Puntuļa darbu vērtējam augstu.
Izglītība nav jums ļoti svarīga? Kā NA patīk teikt – “ideoloģiski” principiāla?
Ja tā nebūtu principiāla, tad 12 gadus necīnītos par mērķiem, kas svarīgi šajā jomā, piemēram, nostāja skolu pārejā uz mācībām valsts valodā. Tieši šīs nostājas dēl ilgstoši ir bloķētas iespējas NA šo ministriju iegūt. Ja nevadām kādu ministriju, tas nenozīmē, ka nevaram cīnīties un panākt rezultātus tās atbildības jomās. Cits piemērs ir Labklājības ministrija un demogrāfijas joma, kurā esam panākuši daudz. Bez NA ģimeņu atbalsta sistēma būtu pavisam cita. Atbildības jomu sadalījums vienmēr ir kompromisa rezultāts. Neviens, ja viņam nav virs 30%, nevar izlasīt tikai vēlamāko no “ēdienkartes”.
Demogrāfijas līkne iet smagi uz leju, vai ne?
Jā, pirmkārt, demogrāfiskās bedres dēļ, ko piedzīvojām deviņdesmitajos. Šodien paaudze, kurai tolaik bija izteikti zema dzimstība, nonākusi reproduktīvajā vecuma posmā. Toties dzimstības rādītāji, ja skatāmies proporcionāli pret reproduktīvajā vecumā esošo sieviešu skaitu, ir pieauguši tieši tad, kad ieviesti virkne NA izcīnīto pasākumu. Šis izrāviens tika novērtēts kā viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Mana pārliecība ir, ka bez šiem NA izcīnītajiem pasākumiem dzimstības rādītāji būtu daudz sliktāki. Un kad es saku “izcīnītajiem”, es to domāju vistiešākajā vārda nozīmē.
Demogrāfijas pasākumi skar arī nepilsoņus, ko par nacionālu politiku vairs nosaukt nevar. Nav tā, ka demogrāfija ir Imanta Parādnieka “smilškaste”? Iespēja tikt pie labi apmaksāta amata valsts pārvaldē?
Nu tad pēc kārtas. Ja par Parādnieku, tad pirms iesaistes politikā viņš kā uzņēmējs nopelnīja krietni vairāk. Kā premjera padomnieks iepriekšējā Saeimā viņš saņēma mazāk nekā jebkurš opozīcijas ierindas deputāts, kurš dažas reizes nedēļā atnāk uz Saeimu paurbināt degunu. Imants iegulda nopietnu darbu tajā, kam tic. Vai viņa tēls ir vienmēr vairumam tīkams, tas jau cits jautājums. Vienam māte, otram meita… Otrkārt, demogrāfija nav kaut kāds ekskluzīvs Imanta Parādnieka jautājums. Gandrīz jebkurās budžeta sarunās uz demogrāfijas pasākuma atbalstu strādā visa NA komanda. Treškārt, par nepilsoņiem. Tas būtu neiespējami radīt kādus atbalsta pasākumus ģimenēm ar bērniem, kurus piemērotu pēc etniskā principa vai neattiecinātu uz nepilsoņiem, kas, patīk mums vai ne, ir Latvijas valstspiederīgie. Ja man jāizvēlas: iedot pilsoņiem un arī nepilsoņiem vai neiedot nevienam, es noteikti izvēlos pirmo variantu. Un visbeidzot. Statistika rāda, ka dzimstības rādītāji vispozitīvākie ir latviešiem. Tātad ieguldījums ģimeņu atbalsta pasākumos realitātē palielina latviešu īpatsvaru Latvijā.
Par “smilškastēm” runājot, caurkritušam deputātam Jānim Iesalnielam tika radīts amats Satiksmes ministrijā – juridiskais padomnieks. Vai tā, Tavuprāt, ir laba prakse, partijniekus nodrošināt ar valsts amatiem?
To “smilšukastes” polemiku atstāšu tviterim un bez manas līdzdalības.
Ja par Jāņa Iesalnieka rezultātu, ja nemaldos, viņš palika pirmais vai otrais aiz svītras. Katrs var pārbaudīt. Jāsaprot, kas tieši tad nav labā prakse? Ka ministra politiskajā (!) birojā ir partijas biedrs, kurš pierādījis sevi darba spējās, uzticībā, ideoloģiskajā un programmatiskajā saderībā…, vai arī tas, ka birojā ir jurists? Respektēju, ja kāda viedoklis atšķiras, bet, manuprāt, politiskajā komandā (nejaukt ar ierēdniecību) visas manas minētās kvalitātes ir uzskatāmas tikai par plusu.
Vai ministram ir jābūt zināšanām nozarē, kuras politisko vadību viņš uzņemas, vai arī ministrs var būt jebkurš, kuram ir partejiskā piederība?
Ministram ir jābūt vai nu ar pozitīvi novērtējamu pieredzi valdības darbā vai spējām pietiekami operatīvi šo darba specifiku apgūt. Līdzīgi ar pieredzi nozarē. Vēlama ir līdzšinējā darbība šajā vai tuvā nozarē, bet vēl būtiskākas ir vadītāja dotības. Ne vienmēr, piemēram, labs ārsts būs arī labs veselības ministrs, un, protams, otrādi.
Ļoti būtiski atgādināt, ka premjerministra kā jaunā kabineta veidotāja stingrs uzstādījums bija: par ministriem jābūt tikai jaunajā Saeimā ievēlētiem deputātiem. Tas uzliek zināmus ierobežojumus.
Redzot Ilzes Indriksones un Jāņa Vitenberga CV, vai tie ir labākie, ko NA spēja deleģēt Latvijas satiksmes un ekonomikas politiskajā vadībā? Vari neatgādināt, cik ļoti Vitenbergu novērtēja ekonomikas resorā… NA nav milzīgas problēmas ar intelektuālo kadru kalvi?
Protams, sarunas žanrs “tu muļķis” – “pats muļķis” ir gan bezgalīga, gan bezjēdzīga vienlaikus. Katrs var vērtēt pēc paša izvēlētās mērauklas, tāda ir demokrātija. Es piedāvāju atcerēties, ka Vitenbergs bija pirmais ministrs (ja esmu kādu aizmirsis, atgādiniet), kura potenciālās demisijas laikā nozare (LTRK, LDDK u.c.) nevis atbalstīja demisiju, bet rakstīja atbalsta vēstules un aicināja premjeru pārdomāt. Zinu, ka arī Ilzes Indriksones darbaspējas nozarē tiek vērtētas ļoti atzinīgi, un tikai labus vārdus es dzirdu no MK kolēģiem, tai skaitā konkurentiem. Arī pietiekams vēlētāju skaits, spriežot pēc rezultātiem, ir uzskatījis līdzīgi. Mēs viņus kā trušus no burvju cepures neizvilkām.
Par darba devēju organizācijām runājot, arī mūsu ekonomisko programmu viņi novērtēja kā vienu no labākajām.
Nekompetenti cilvēki mēdz būt daudziem ļoti ērti… Ejam tālāk. Tu pagājušajā gadā iestājies Zemessardzē. Jau ir pagājis gads kopš Ukrainas kara. Kas notiek ar Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu, un kāda ir Tava nostāja šajā jautājumā?
“Iet tālāk” uzreiz pēc šāda mājiena grūti. Uzskatu, ka tādām darba devēju organizācijām, kas apvieno tūkstošiem un tūkstošiem lielus nodokļu maksātājus, ražotājus, eksportētājus, IKP audzētājus, vienīgā interese ir adekvāts darbs nozares labā. Pieņemu, ja mums viedokļi atšķiras, bet te nu piezīmi neuzskatu par iederīgu.
Tālāk par aizsardzības dienestu. Punkts numurs viens: aizsardzības dienesta ieviešanu bez atbalsta rosinājām daudzkārt vairāku sasaukumu ilgumā. Tas obligāti ir jāievieš, jo esam viena no pēdējām mūsu reģiona valstīm, kas to nav izdarījusi, un ar brīvprātīgajiem spēkiem pašlaik ir vienkārši nepietiekami, lai nodrošinātu valsts aizsardzības uzdevumus.
Punkts numur divi. Par šādu konceptuālu izšķiršanos vecā Saeima nobalsoja tikai savas darbības finiša taisnē. Jaunais MK strādā vēl tikai dažus mēnešus. Labā ziņa, ka neviens no koalīcijas neapšauba, ka šāds solis jāsper. Sliktā – ka ieviešanai ir gana daudz gan skaļo, gan kluso pretinieku, kas izmantos katru mazāko kļūdu ieviešanas gaitā. Tas nozīmē, ka uzdevums jāveic ar pulksteņmeistara precizitāti un lielu militārās ierēdniecības iesaisti.
Ināra Mūrniecei VAD ieviešana bija personīgi nozīmīga pārliecība vēl tad, kad viņa bija Saeimas priekšsēdētāja un kad daudzi šo ideju vēl neatzina.
Mums ir viedoklis, ka bez VAD mūsu aizsardzība ir butaforija, kaut to, protams, daudziem nepatīk atzīt, pat redzot to, kā Ukrainā karš izskatās de facto.
Negribas jau nodeldētu plati atkal griezt pa riņķi, bet “porcelāna” nu jau sāgu nevar nepieminēt. Nepastāv šaubas par Ogres mēra Egila Helmaņa nacionālo un patriotisko stāju, bet nu jau pastāv lielas šaubas par morālo. Kara laikā doties pie kremļa oligarha… Tu viņu aizstāvi, bet vai šis stāsts negremdē visu partiju?
Es jau nobijos, ka izbeigušies “neērtie jautājumi”. Nu redzu, ka viss tomēr kārtībā. Varam turpināt… (Smaids.)
Atbilde ir – jā, šis atgadījums atstāj negatīvas sekas partijai. Man nav šaubu šajā sakarā vismaz par divām lietām: pirmkārt, ka šāda vizīte un izstādes iecere bija kļūda. Otrkārt, ka Egilu nevadīja ļaunprātīgi nodomi. Egils kā daudzas spēcīgas personības ir spilgtām, bieži caurmēra cilvēku vidū neierastām rakstura iezīmēm. Viņš ir uzcēlis pieminekli vectēvam leģionāram, viņš ir palīdzējis ukraiņiem karstajos punktos, viņš ir drošs par savu pārliecību, bet vienlaikus viņš tiekas ar visiem. Pa visu perimetru. No Alda Gobzema līdz Pjotram Avenam.Viņš vienkārši ir aktīvs, un viņš necieš taisnoties, kad nejūtas pārkāpis savai pārliecībai. Bet politikā (kā mēs ar Tevi zinām) bieži ir nevis tā, kā ir, bet kā izskatās.
Tu arī esi ticies ar kādu Avena cilvēku?
Nē.
Un ko teiktu NA, ja ar citu kremļa oligarhu Romānu Abramoviču satiktos Cēsu mērs Jānis Rozenbergs (JV) ?
Viņi ir tikušies? Tu taču saproti, ka ar šo jautājumu bija pietiekami, lai vismaz baumas rastos… (Smaids.)
Stāsts ir par morāli…
Es neredzu, kam (ja atskaita pats sevi un NA) Egils ar šo gadījumu būtu izdarījis sliktu. Bet tas, ko viņš ir devis latviskai Latvijai, šo noteikti pozitīvi atsver.
Vai NA atbalstīs Valsts prezidentu Egilu Levitu uz otro pilnvaru termiņu?
Par to jālemj Nacionālās apvienības domei. Tas varētu notikt orientējoši marta beigās, aprīļa sākumā.
Kāds ir Tavs personiskais viedoklis?
Es neesmu pašlaik dzirdējis uzvārdu nevienam vai nevienai, kas gan a) gribētu būt prezidents, gan b) būtu cerības iegūt Saeimas vairākumu, gan c) būtu savā pārliecībā un spējās labāks par esošo prezidentu.
Tavuprāt, NA nostāja partnerattiecību likuma stāstā nav kaut kāds arhaisms? Var tie cilvēki juridiski reģistrēt savas attiecības vai nevar, homoseksualitātes procentus dabā neietekmē. Somija ir patriotisma un nacionālisma paraugs, tur šādas problēmas nekuļ, bet Krievijā un Ungārijā kuļ gan. Vai šī kauja ir pareiza?
Tu minēji Ungāriju, bet neminēji, piemēram, Poliju. Šis piemērs man šķiet vismaz šajos apstākļos pieņemamāks.
Es esmu 100% par to, ka cilvēku nevar sodīt par to, ko viņš pats nevar ietekmēt. Esmu kategoriski pret naida izpausmēm, kas vērstas pret cilvēku viņa seksuālās orientācijas dēļ. Vienlaikus uzskatu, ka jāciena arī to cilvēku uzskati, ka vēlas saglabāt laulības tradīciju tādā formā, kādā tā ierakstīta Latvijas Satversmē, un mēs labi saprotam, ka paralēla kopdzīves reģistrācijas forma ir solis, kas neizbēgami nevedīs pie šāda iznākuma.
Vislabāk būtu, ja šādu jautājumu izlemtu referendumā. Manuprāt, politiķu vairums no dažādām partijām pašlaik intuitīvi jūt šo sabiedrības noskaņojumu, un tas arī atspoguļojas lēmumos.
Vai Tavā ieskatā Latvijā nav dziļa krīze mediju politikas laukā? Žurnālistika tādā līmenī, ka DS pašiem jāņem lāpsta rokās. NA politiskais resors…
Politiķi var iedot medijiem vairāk līdzekļu, bet nevar ietekmēt saturu. Mūsdienu Eiropā tas vienkārši nav iespējams. Drīzāk mediji paši veido politiku, un ļoti reti otrādāk. Tā kā politiķiem sūdzēties par “sliktajiem žurnālistiem” nav labais stils, tad vienkārši dziļdomīgi paklusēšu… (Smaids.)
Nobeigumā ir kaut kas, ko vēlies mums pateikt, novēlēt?
NA ilgmūžība daudziem šķiet kaut kas pašsaprotams, bet aiz tā ir darbs. Un viens no principiem, ka vairāk jākoncentrējas uz kopīgo. Atšķirīgais pats atnāks un centīsies visu aizēnot.
Politiķa darba blakne ir apkārtējo kritika. Tā jāspēj turēt gan tad, kad uzskatām to par pamatotu, gan kad ne. Arī jūsu kritiku pieņemu ar cieņu abos gadījumos, un vēlu gan jums, gan lasītājiem, lai piepildās tas, kas mums kopīgs – sapnis par latvisku Latviju!
Paldies Tev par laiku, un +5 karmas punkti Tev par drosmi piekrist šai sarunai. (Smaids.)
