Pietiek balsot par “mazāko ļaunumu! “

Ir pagājuši 29 gadi, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas un šodien var droši apgalvot, ka Latvijā ir noticis liels…

Ir pagājuši 29 gadi, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas un šodien var droši apgalvot, ka Latvijā ir noticis liels politikās kvalitātes pagrimums, deformācija nevis izaugsme. Partijas ir sajaukušās vienā bezformīgā masā, no kuras tik plīvo izbalējuši karodziņi ar uzrakstiem libērāļi, nacionāļi, sociāldemokrāti , konservatīvie vai zaļie.

Nu jau ir sasniegts līmenis, kad Saeimā nevis vienkārši atrodas kriminālapsūdzētie deputāti, bet viņus pat ieceļ par komisiju vadītājiem vai parlamentāriem sekretāriem un Valsts prezidents nesarkstot ar viņiem kopā dzer kafiju un fotografējas, raidot tautai signālus, ka tā var, tā ir norma un politiskā ētika, kultūra ir priekš Rietumeiropas, nevis Latvijas.

Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanas pat rāda ainu, ka politiskiem veidojumiem ir vienalga kā un ar ko tikt pie varas siles. Latvijas Reģionu Apvienība (LRA) 2017.gada pašvaldību vēlēšanās bija kopā ar partiju Attīstībai, kura šobrīd veido partijas Attīstībai/Par kodolu, tātad varavīksnes liberāli, bet pēc 3 gadiem LRA jau iet kopā ar Nacionālo Apvienību ( NA), kura sevi pozicionē kā nacionāl-konservatīvu. Kā tā? LRA ir mainījusi savu orientāciju? Protams, ka nē, jo orientācija nav bijusi ideoloģiska, bet tikai varaskāra. Jebkādiem līdzekļiem tik pie varas siles. Priekš vēlētājiem šis tiek saukts par “latvisko spēku konsolidāciju.” Smieklīgi…

Jautāsiet kā šī politiskā degradācija ir notikusi, jeb evolucionējusi? Atbilde ir gaužām banāla- viss dēļ vēlētāju zemām prasībām. Kamdēļ iespringt, ja var neko nedarīt, pirms katrām vēlēšanām pasolīt un sasolīt, bet pēc tam četrus gadus dzīvot uz zaļa zara.

Dzīve ir pierādījusi, ka Latvijas politika pēc principa- burkāns vai pātaga, saprot tikai pātagu. Vienīgā iespēja kā vēlētājiem ietekmēt politiskos procesus valstī ir nemētāties savā izvēlē pa partiju sarakstiem, bet censties turēties pie vienas, taču bez žēlastības svītrot partiju līderus. Partija bez sava līdera Saeimā ir kā kuģis bez kapteiņa. Mēs esam liecinieki tam, kas notika ar Vienotību bez Solvitas Āboltiņas, vai ar ZZS bez Augusta Brigmaņa.

Partija ar izsvītrotu, izbalsotu līderi, būs spiesta meklēt citu un domāt par iekšējām pārmaiņām…

Lai cik tas daudziem neliktos nepieņemami, bet opcija neiet vēlēt arī ir protesta forma. Un nevis tā būs vēlētāju atbildība, bet partiju, kuras ar savu darbību, bezdarbību valsts pilsoņus ir novedušas līdz politiskam nihelismam.

Un pēdējais par ko šodien ir jādomā, jeb jāuztraucas, tas ir sauklis “krievi nāk”, kuru kā lielāko trumpi izspēlē uz katrām vēlēšanam un ar šo kārti aizsedz savu politiksās kapacitātes kailumu. “Krievu nākšana” nekādi neattaisno latvisko partiju rēbes un afēras,kuras nerimstas jau kopš neatkarības atjaunošanas.

Mazākais politiskais ļaunums paliek tikai lielāks un nelietīgāks, ja vēlētājs to pieņem par politiksās ikdienas normu…

Total
0
Shares
Atbildēt
Related Posts