Mēs politikā, diemžēl, viens no otra kļūdām nemācāmies

Pēc manāmas radošās pauzes, atgriezusies iedvesma parunāt ar politiķiem par to, kas notiek mūsu dievzemītes pārvaldē. Sarunai ir…

Pēc manāmas radošās pauzes, atgriezusies iedvesma parunāt ar politiķiem par to, kas notiek mūsu dievzemītes pārvaldē. Sarunai ir atsaukusies Linda Ozola, Rīgas domes vicemērs, frakcija “Kods Rīgai”.

Sveika, Linda!

Sirsnīgs sveiciens no galvaspilsētas! Starp citu diezgan interesanti, kas tieši ir iedvesmojis atkal parunāt ar politiķiem?:)

Staķis, Mārtiņš Staķis!:)

Nu redz. Liela ietekme viņam uz iedzīvotājiem.

Viņam, protams, tā ļoti labpatīkas domāt, bet nē,”nav mans mērs”:) Taču vēlāk viņam noteikti vēl savu uzmanību veltīsim.

Tu pēc izglītības esi profesionāls norvēģu valodas tulks, pareizi?

Jā, man ir profesionāla konferenču tulka kvalifikācija. Es arī 5 gadus nostrādāju ES institūcijās kā ārštata tulks. Un, jā, esmu studējusi angļu un norvēģu filoloģiju. Pirms ES, padsmit gadus strādāju Norvēģijas vēstniecībā Rīgā.

Norvēģu valodu apgūt nav ellīgi grūti?

Hm, norvēģu valodā grūtākā ir melodija – ja to iemācās, tad nav akcenta. Bet ne katram izdodas. Un vēl grūti ir neskaitāmie dialekti. Ak jā, un vispār ir divas oficiālās rakstu valodas- bukmols (ko es mācījos) un jaunnorvēģu valoda. Dialekti ir katrai no šīm rakstu valodām – daži var gadīties pilnīgi nesaprotami…Bet pie nosacīti vieglajiem aspektiem jāpieskaita gramatika, kas ir diezgan līdzīga angļu valodai un tāpēc samērā viegli apgūstama.

Tad velns tomēr nav tik melns kā likās:) Tu kļuvi par politiķi pievienojoties Jānim Bordānam, Jaunai konservatīvai partijai (JKP). Kādi bija motīvi, kāpēc tieši JKP ?

Pirms aktīvas iesaistīšanās politikā jau krietnu brīdi par to domāju. Zināmu impulsu šim aicinājumam sevī jutu, bet reāli neredzēju politisku organizāciju, ar kuru būtu gatava saistīt savu vārdu. Jāni Bordānu pamanīju kā tieslietu ministru – bija viens Norvēģijas finansēts resocializācijas projekts bijušajiem ieslodzītājiem. Es biju patīkami/ļoti pārsteigta par viņa (kurš tobrīd pārstāvēja NA) tiešām mūsdienīgo izpratni attiecībā uz šo mērķa grupu. Tā es viņu pamanīju un nolēmu pasekot līdzi viņa darbībai.Vēlāk bija viņa cīņa ar maksātnespējas administratoriem, aiziešana/izmešana no NA, JKP dibināšana. Es jau 2014.g. gribēju par JKP balsot, bet tad ļoti sabiedēja, ka būs zemē izmesta balss, ko uz Krimas fona “mēs nedrīkstot atļauties”. Nobalsoju par citiem. Nākamajā dienā pēc vēlēšanām Krima visiem aizmirsās un sākās parastie strīdi par koalīcijas veidošanu:) Biju dusmīga un vēl apņēmīgāka atbalstīt JKP. Iestājos 2016. gadā vasarā, lai palīdzētu viņiem dabūt 500 biedrus, kas bija nepieciešami startam nākamajās Saeimas vēlēšanās. Bez nojausmas, ka pati tajās kandidēšu.

Var teikt, putekļi ir nosēdušies un var dzidrāk redzēt, saprast kā JKP izdevās, ar lielāko, latvisko Saeimas frakciju, palikt zem 5% barjeras. Kāds ir Tavs viedoklis, kas notika, kā tā sanāca?

Mjā… – reāls mācību materiāls politikas analītiķiem.

1) Kā tobrīd iesācējiem lielajā politikā – pārliecība, ka mums ir vienīgā taisnība, no kā, savukārt, izrietēja diezgan aroganta un agresīva komunikācija uz āru. Bet tajā brīdī mēs to tiešām nesapratām. Ko līdzīgu šobrīd novēroju arī kolēģos no Progresīvajiem. Un starp citu bijušie Jaunā laika politiķi atceras, ka arī sākuma gados tādi bijuši. Tā nu mēs politikā, diemžēl, viens no otra kļūdām nemācāmies.

2) Līdzīga arogance bija arī komunikācijā ar medijiem/žurnālistiem, kas nepalīdzēja.

3) Atsevišķi ļoti svarīgi balsojumi, kas bija pretrunā tam, ko JKP vēlētājs sagaidīja.

4) Uz vēlēšanām arī līderus sarakstos vajadzēja savādāk izvēlēties, bet tur bija lielas personīgas ambīcijas.Un jā – nenormāli sāpīgi zaudēt vēlēšanas kā lielākajai koalīcijas frakcijai ar 4 aktīviem ministriem valdībā.

Jāatzīst, ka Tavi secinājumi ir ļoti dzidri un ļoti precīzi. Kā savā laikā vienā kino kritikas raidījumā vērtēja filmas- 5 acis Tev:) No savas puses tik varu piebilst, ka galvenās kļūdas bija :

1)Anitu Muižnieci vajadzēja likt par vēlēšanu “lokomotīvi” uz Saeimas vēlēšanām.

2)Komunikācijas stils ar sabiedrību (visi muļķi, mēs vienīgie pareizie).

3)Nespēja tikt skaidrībā ar partijas ideoloģiju un konkurenci, JKP par balsīm cīnās ar NA vai JV?! Un jā, kā poēzijā- Jānis Bordāns bija partijas spožums un posts 🙂

Ļoti piekrītu, ka partijai vajadzēja “sievišķīgot” savu tēlu. Ar Anitu kā PM kandidāti tas būtu spēcīgs vēstījums. Centāmies valdē šo pozīciju aizstāvēt, bet, laikam, ne pietiekami. Par to politisko konkurenci – viena sasaukuma laikā par vienu un to pašu jautājumu (partnerattiecību regulējums) viena un tā pati frakcija nobalsoja pilnīgi pretēji. Pamatots jautājums no vēlētājiem – tad kāda īsti ir jūsu nostāja? Jāatzīst, ka Jānis Bordāns ir spilgts cīnītājs, tā ir. Bet tie instrumenti politikā ir atšķirīgi no citām jomām. Viena lieta, ko var saprast tikai politikā nonākot – par savu darbu ir jāatskaitās ļoti dažādos virzienos (un ar dažādiem akcentiem): savai frakcijai jeb citām savas partijas velētajām amatpersonām; saviem partijas biedriem, kas seko līdzi, bet noteikti nepārzina reālpolitikas līkločus; saviem sadarbības partneriem; saviem vēlētājiem un citu partiju vēlētājiem; medijiem. Traks var palikt:)

Ja atmiņa neviļ, JKP Rīgas domes 3 deputāti pameta partiju, principā, dēļ atbalsta Mārtiņam Staķim un domes valdošai koalīcijai. Tā bija?

Situācija, protams, brieda jau iekšpartejiski, jo mūsu skatījums par nepieciešamajām pārmaiņām partijā bija atšķirīgs no jaunās vadības redzējuma. Spiediens uz mums jau ilgu laiku bija, ka mums ir stingrāk jākritizē domes vadītājs un pat jāiet opozīcijā. Beigās tas jau bija uzstādījums no valdes. Bet te man nebija skaidrs, ko no manis sagaida. Ir saprotams, ka mēs esam opozīcijā opozīcijai (Rīgā – Saskaņa, LKS, GKR), bet tad man saka, ka jābūt arī opozīcijā pozīcijai (Pro/Par, JV, NA). Tad ar ko mums sadarboties? Lai kā es nepiekristu noteiktās lietās citām partijām koalīcijā, mums nav absolūtā vairākuma. Tātad ar kādu ir jāsadarbojas, citādi atkal sanāk, ka uzskatām, ka mums vienīgajiem taisnība. Šī jau tā pati arogances kļūda būtu.

Līdz M.Staķa demisijai RD bija mērs un 3 vicemēri. Kāda bija šīs četrotnes savstarpējā, ikdienas komunikācija? Tāda bija/nebija, laba/slikta, kādā formātā kontaktējāties?

Atskatoties, sākums jau bija tāds pozitīvi satraucošs – mums visiem bija ārkārtīgi daudz jāiemācās, jāsaprot, kā labāk. Bija iknedēļas mēra un vicemēru saruna, kur apmainījāmies ar info par nedēļā plānoto. Lai visi būtu uz vienas lapas, tā teikt. Tas gan pamazām noplaka līdz biroju vadītāju iknedēļas sarunai par kalendāru. Līdz šī savstarpēja apmaiņa ar informāciju izbeidzās vispār. Es mēru dažas reizes esmu aicinājusi uz sarunu par savām aktualitātēm, kad man vajadzēja viņa viedokli. Tādā tet-a-tet formātā runāt, šķiet, no Mārtiņa aicinājumus īsti nesaņēmu. Kolēģiem laikam ir līdzīga pieredze. Šī jau arī ir, manuprāt, vislielākā kļūda/ iemesls, kāpēc esam tikuši līdz koalīcijas krīzei. Mēram un lielākajai domes koalīcijas frakcijai ir jāgrib komunicēt ar saviem sadarbības partneriem. Nu, ja vien ir izpratne, ka tie ir līdzvērtīgi partneri, nevis “atbalstītāji tribīnēs”.

Skatoties nu malas un paklausoties, ko runā Bolderājā:), Staķis ar Progresīvo aizmuguri vēlas skaldīt un valdīt. Tas īsti nesanāk tāpēc dzima doma par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, jo pelēkie kardināli iegalvojuši, ka Progresīviem ir mega reitings un mega izredzes atgriezties vēl kuplākā sastāvā.Viens no Progresīvo biedriem salika trauksmes cēlēja ziņojumu pret Vilni Ķirsi (JV) un “balle” sākās. Cik šis stāsts ir tālu/tuvu no realitātes? Patiesība parasti katram sava:)

Es teiktu tāda viļņveidīga līnija šai versijai 🙂 Par “skaldīt un valdīt” ir ļoti tuvu realitātei, bet tā var tikai tad, ja partneri nav vajadzīgi un ar citiem viedokļiem var atļauties nerēķināties. Par reitingiem divi virzieni – varbūt, ka tas reitings mēram nemaz tik labs nav un tad ir izdevīgi paiet malā kā tādam, kuram “dara pāri”? Ar mērķi atgriezties kā jaunam uzvarētājam. Ņemot vērā Pro agresīvo komunikāciju uz āru lozungu un saukļu formā, tas varētu liecināt par Pro gatavību iet uz ārkārtas vēlēšanām. Mani gan tas šokē, bet vairākas situācijas par to liecina. Vienlaikus, es neredzu pamatojumu pārliecībai, ka Pro varētu atgriezties vēl lielāki. Lai neaizmirstam, ka 2020.gadā šo frakciju ievēlēja tik lielā skaitā, jo viņu vēlēšanu kampaņa ar apjomīgu LA partijas finansējumu bija teju 10 mēnešu garumā, plus daudzi Ušakova atbalstītāji vispār neaizgāja vēlēt. TC ziņojums, kas juridiski precīzi būtu anonīms iesniegums par nesaimnieciskumu, droši vien nāk no kādas personas, kas nozarē darbojas. Arī tas noteikti ir jāizskata un jāpārbauda, šaubu nav. Bet tas netika darīts TC noteiktajā kārtībā, tas jāatzīst. Un ierosinātās disciplinārlietas (arī bijušā mēra vēstījumi to apliecina) mērķis bija atlaist Satiksmes departamenta vadītāju. Pro visu laiku uzsver izmeklēšanas termiņus. Bet termiņš ir tikai un vienīgi tam, lai vai nu SD vadītāju atjaunotu darbā, vai atlaistu. Visas pārējās lietas var turpināt padziļināti pārbaudīt, tur vispār nav nekādu termiņu. Es jau kaut kur teicu – politika ir šahs 3D formātā. Arī šajā stāstā vēl fonā ir tirgus pārdale ceļu būves nozarē, departamenta reorganizācijas un konkurss uz vadītāja amatu, ļoti aktīvi un savstarpēji radniecīgām saitēm saistīti cilvēki bijušajā mēra birojā un pārbaudē iesaistītie…

Edvards Ratnieks Ltv1 minēja Knoku klanu. Tu par tiem pašiem?

Jā. Tas jau visiem redzams – Gints Knoks strādāja mēra birojā par politisko padomnieku un brālēns (ja pareizi zinu tās radniecīgās saites :)) Māris Knoks izpilddirektora birojā. Biroji ir spēcīgi varas turētāji; mainās līdz ar vadītājiem. Tur gan tiek pieminēts arī Raivis Knoks, kas ir pašvaldības darbinieks daudzu gadu garumā un nav īsti šajā iesaistīts.

Man vizuāli izskatās, ka Rīga izmirst nevis attīstās, pluss ļoti smagnēji, ļoti gausi, neprofesionāli tiek risinātas satiksmes problēmas. Mirst koki podos un puķes, nedzied putni 🙂 Kāpēc tā tas viss, kur galvenās problēmas?

Lielo, redzamo attīstību (nu izņemot transportbūves) nodrošinās privātais kapitāls. Arī kaimiņvalstīs to redzam. Pašvaldība un valsts izveido vidi, kurā ir viegli, ērti, ātri projektus attīstīt. Jautājums, ar kādiem cilvēkresursiem (!). Bedres vai nolaistas fasādes, piemēram, vizuāli redzam. Bet neviens neredzēja, cik ļoti Rīga bija nolaista no iekšienes. Ka departamentos reāli nav speciālistu, kas strādā. Atalgojums, darba vietas reputācija, politizētā vide – iemesli kāpēc virkne profesionāļu bija pamukuši. Un šis jau neredzamais darbs, kas arī ir prasījis laiku, lai piesaistītu cilvēkus. Ne jau 60 deputāti sagatavos kvalitatīvu ceļu būves vai rekonstrukcijas projektu. Bet ir jau arī dažas labas lietas tomēr:) -tie paši attīstītāji apliecina, ka Būvvaldē (tagad cits nosaukums) projektus var saskaņot nesalīdzināmi ātrāk, šķiet, ka mēs pat “drīkstam jau salīdzināties ar kaimiņiem”, ka virkne saskaņošanas procedūras ir vienkāršotas. Tici man, pie tā no pirmās dienas tika strādāts, bet tas nenotika uz burvju mājiena.Bet, protams, es nenoliedzu kļūdas un nokaltušos kokus podos. Zaļināšana jau mums visiem patīk droši vien, tik reizēm pārāk aizrautīgi ir sanācis, nerēķinoties ar laikapstākļiem un pašvaldības resursiem uzturēšanai. Te gan jāatzīst, ka atsevišķas politiskās “iegribas”, neieklausoties speciālistos, noved pie neloģismiem. Nepieredze.

Vēl ir iespējams esošo koalīciju saglabāt? Jautājums ne vēlmju līmenī, bet reālās situācijas?

Es, šķiet, nevienā (ne slēgtā, ne atklātā) formātā neesmu dzirdējusi, ka Progresīvie atzītu kādu/-as kļūdu/-as savā rīcībā. Nu tā, ka nevienu. Ļoti grūti sarunāties. Ja tāda godīga saruna būtu, un tai nav jābūt publiskai, tad viss ir iespējams. Progresīviem arī jābūt gataviem jaunajā koalīcijā piekāpties, salīdzinot ar nu jau bijušo, kurā mēra amata sniegto varu viņi, neviena nepiespiesti, izvēlējās nomest zemē. Redzēsim.

“Kods Rīgai”, kas tā par politisko”bandu”? 🙂

“Kods Rīgai” ir centriski konservatīvu, brīvu, politikā jau kaut ko pieredzējušu, domājošu cilvēku kopums. Mums ir savs deputātu bloks Rīgas domē. Izveidojām biedrību, jo ļoti gribam centriski konservatīvā politiskā doma tiek attīstīta. Vai tas izaugs par partiju? Laiks rādīs. Tas noteikti būs atkarīgs no katra iesaistītā cilvēka gatavības ieguldīties. “Viena cilvēka organizācija” tā noteikti nebūs. Mēs paši esam ar politsikām ambīcijām un gribam turpināt, saglabājot savu identitāti. To var darīt vai nu kā partija vai vienojoties par sadarbību ar kādu citu politisku spēku. Redzēsim, kas izdosies.

Neesat sevi jau startā ielikuši Rīgas robežās?

Mums ir centriski konservatīvā biedrība “KODS”, bet RD bloks ir ar nosaukumu “Kods Rīgai” (labi konvertējas arī citām pašvaldībām:)). Plašas iespējas jau nosaukumā:)

Tas silda:) Paldies Tev par Tavu laiku un šo interesanto sarunu. Ir sajūta, ka mums vēl daudz būtu ko apspriest, varbūt kādreiz nākotnē?! Lai spēks ir Tevī cīņā par ideāliem un labāku Latviju mums visiem!

Paldies! Ar prieku kādā citā reizē atkal aprunāšos. Es arī sev ik pa laikam jautāju, kāpēc es šo visu politikā daru? 🙂 Bet es sev laikam ļoti pārmestu, ja neatbildētu sava aicinājumam. Un kaut ko no saviem talantiem es gribu dot arī Latvijai.

Ko Tu nobeigumā novēlētu DS ?🙂

Ko Dieva suņiem novēlēt? Lai vienmēr ass skats un prāts!

Un vienmēr pilnas bākas! 🙂

O jā – lai vienmēr pilnas bākas un braucienam labvēlīgs laiks!

Total
0
Shares
Related Posts