Latvijas informatīvajā telpā šobrīd notiek pilna mēroga Krievijas īstenots karš pret Latvijas iedzīvotājiem un Latvijas valsti.

Ukrainas kara ēnā, mums ir izdevies uz sarunu pārtvert Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) priekšsēdētāju Ivaru Āboliņu.…

Ukrainas kara ēnā, mums ir izdevies uz sarunu pārtvert Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) priekšsēdētāju Ivaru Āboliņu.

Sveiks Ivar!

Sveiks!

Laikam ievadam vajadzētu Tevi apsveikt ar atkārtotu ievēlēšanu amatā. Acīmredzot Saeimas deputāti ir bijuši gandarīti par paveikto iepriekšējā termiņā, NEPLP priekšsēdētāja postenī.

Paldies! Par NEPLP priekšsēdētāju kļuvu 2019.gada decembrī, toreiz ar Patriku Grīvu un Aurēliju Ievu Druvieti skaidri nodefinējām padomes prioritātes, pirmajā vietā liekot informatīvās telpas aizsardzību. Tas, protams, ir plašs jēdziens, tomēr domāju, ka mūsu darba rezultāti bija visiem acīmredzami. Sabiedriskie mediji tika izvesti no reklāmas tirgus nodrošinot tiem visu laiku lielāko finansējumu, kurš nu jau pietiekami cienījami izskatās arī uz Eiropas līmeņa, komercmediji saņēma vēsturiski lielāko finansējumu, tika stiprināta NEPLP kapacitāte, būtībā reorganizējot iestādi, izveidota efektīva mediju patiesā labuma guvēju pārbaudes sistēma, pilnībā mainīta radio frekvenču konkursu politika, neatgriezeniski latviskojot mūsu informatīvo telpu, aizslēgti 27 ar Krieviju saistīti kanāli. Atgādināšu, ka RT mēs aizslēdzām jau 2020.gadā.

Kā Tu lakoniski atbildētu cilvēkam, kurš valsts pārvaldes un politiskiem procesiem neseko, kas ir NEPLP, kādi ir tā galvenie uzdevumi un mērķi?

NEPLP ir nozares regulators, jeb iestāde, kas rūpējas par līdzsvaru elektronisko plašsaziņas līdzekļu pasaulē. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka līdzsvars ir tas uz kā turas pasaule. Un mēs šo līdzsvaru nodrošinām mediju lauciņā. Un NEPLP pats galvenais mērķis bez šaubām ir stipra Latvijas informatīvā telpa, kas nav iespējama bez stipriem vietējiem medijiem un tādas vides, kas ļauj tiem attīstīties.

Tad man Tev uzreiz ir jājautā, kas ir SEPLP? Kāpēc vēl vajadzēja tādu iestādi, no malas skatoties līdzīgu NEPLP? Latviskā birokrātija? Siltas vietas kādam?

SEPLP funkcijas ir ļoti šauras un likumā skaidri definētas – viņi ir sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāji. Pēc būtības tāda pati padome, kā jebkura cita uzņēmuma padome. SEPLP izveidošana bija ļoti pareiza, jo NEPLP atradās likumā iestrādātā interešu konfliktā – mēs vienlaikus pārraudzijām visu mediju nozari un turējām kapitāldaļas vienam no šīs nozares dalībniekiem. Bija pat tādas šizofrēniskas situācijas, ka vienā dienā sodījām sabiedrisko mediju par likuma pārkāpumiem un tajā pašā dienā lūdzām valdību tam piešķirt papildus līdzekļus. Šobrīd tas ir novērsts un NEPLP var būt pilnvērtīgs regulators, bet SEPLP pilda savu likumā izlikto funkciju – tur LTV un LR kapitāldaļas.

Labi. Pie SEPLP vēl atgriezīsimies, metamies karā. Cik liels karš šobrīd norit Latvijas informatīvajā telpā?

Latvijas informatīvajā telpā šobrīd notiek pilna mēroga Krievijas īstenots karš pret Latvijas iedzīvotājiem un Latvijas valsti.Šis karš ir visaptverošs un tā izpausmes ir visaptverošas. Tāpēc es domāju, ka šis ir ļoti izšķirīgs brīdis.

Kā šis karš notiek? Kurā vietā? Tu runā par Krievijas masu medijiem, Ostankinas tv un Kremļa kontrolētām interneta vietnēm?

Šis karš ir noticis jau daudzus gadus. Caur Krievijas TV kanāliem, caur dažādām interneta vietnēm ir izplatīta naida un kara propaganda, viss šis Krievijas naratīvs. Turklāt ir jāsaprot, ka šie vēstījumi pamatā ir atrodami izklaides raidījumos, seriālos, filmās, humora šovos. Tie ir piesātināti ar šo vēstījumu un daudzkārt bīstamāki par Solovjova raidījumiem. Šajā karā ļoti nozīmīga loma ir arī dezinformācijai, kas tāpat kā karš ir visaptveroša – sākot jau ar vēstījumiem par Latviju kā neizdevušos valsti un beidzot ar melīgiem apgalvojumiem, ka tā pati Ukraina savu informatīvo telpu nav aizsragājusi un Krievijas vietnes nav aizliegusi, lai gan patiesībā tas notika jau 2014.gadā. Mēs redzam, ka Latvijas informatīvā telpa ir ļoti krieviska, kabeļoperatori gadiem ir piedāvājuši ļoti krievisku piedāvājumu.

Šis ir unikāls brīdis mūsu informatīvo telpu padarīt eiropeiskāku. Un šeit es nedomāju valodu – arī krieviski ir pieejamas programmas ar eiropeisku saturu.Svarīgs ir virziens un tāpēc šobrīd visiem spēkiem tas rats ir jāgriež Eiropas, nevis Krievijas virzienā.

Cik zinu, esat jau aizvēruši ievērojamu skaitu Ostankinas tv kanalus un interneta vietnes. Kas vēl darāms?

Šobrīd aktīvi monitorējam dažādas interneta vietnes. Tāpat esam valdību veidojošajām partijām izteikuši savu redzējumu par to, kā ilgtermiņā aizsargāt Latvijas informatīvo telpu, taču kamēr nav pieņemti konkrēti lēmumi, nevēlētos ieslīgt detaļās. Jā, šis risnājums būtu dārgs, bet tas uzrunātu visu Latvijas sabiedrību. Jāsaprot, ka izveidot vienu kanālu krieviski, kuru turklāt skatīsies niecīgs cilvēku loks, ir viltus risinājums. Tas ir bezjēdzīgi. Latvijas mazākumtautību iedzīvotāji nav kaut kādi dīvaiņi, kuriem jāveido no pārējās sabiedrības atrauts, nabadzīgs saturs. Viņi ir pelnījuši skatīties to pašu, ko skatās ikviens Latvijas iedzīvotājs. Valstij ir jāpārtrauc veidot kaut kāda segregēta, geto līdzīga informatīvās telpas vide mazākumtautību iedzīvotājiem, tādējādi liekot viņiem justies kā kaut kam ārpus mūsu sabierības esošām.

Te nu Tev absolūti piekrītu, turklāt šī “geto sistēma” sākas jau bērnudārzos un skolās. Izglītības un zinātnes ministre A.Muižniece mums solīja, ka šis jautājums tika atrisināts nākamo 3 gadu laikā. Vai Krievijas tv un interneta vietņu aizvēršana, de facto, funkcionē, proti tās Latvijā nav redzamas?

Pamatā jā. Protams, ikvienu aizliegumu kāds apies – lai gan sēsties dzērumā pie stūres ir aizliegts, joprojām tiek noķerti arī dzērājšoferi. Mūsu pētījums rāda, ka nelegāli šādus aizliegumus apiet aptuveni 5 procenti Latvijas iedzīvotāju. Protams, varam prognozēt, ka šis skaitlis augs, taču vienalga nospiedoši lielākā Latvijas sabiedrības daļa to nedarīs. Arī Ukrainas piemērs, kura aktīvi Krievijas kanālus sāka aizliegt jau pirms astoņiem gadiem, rāda, ka aizliegumus apgāja tikai trešdaļa ukraiņu. Tātad divas trešdaļas to nedarīja. Aizliegumi strādā ļoti labi un tie ir ļoti efektīvi.

Tavuprāt, vēl ir daudz Krievijas satura, kuru Latvijas informatīvā telpā, būtu jāver ciet?

Visi TV kanāli, kuri veica kādus pārkāpumus, ir aizvērti. Kopumā vairāk nekā 27. Iespējams, tiks pieņemti vēl kādi lēmumi, kas būs saistīti ar sankciju režīma pārkāpumu. Savukārt, ja runājam par interneta vidi, tad tur situācija ir daudz sliktāka. Taču visi NEPLP lēmumi ir tiesiski un jāspēj aizstāvēt tiesā. Tādēļ ne vienmēr visu varam izdarīt tik ātri, kā varbūt sabiedrībai gribētos.

NEPLP šobrīd ir pietiekama administratīvā kapacitāte un finansējums?

Esam lūguši valdību mums piešķirt divas štata vietas un viss liecina par to, ka šis lūgums tiks apmierināts. Taču jāsaprot, ka tas ir pats izdzīvošanas minimums. NEPLP šobrīd ir tikai 21 darbinieks un mūsu cilvēki strādā uz spēka izsīkuma robežas. Reālās NEPLP vajadzības ir daudzkārt lielākas. Taču par šīm 2 papildus štata vietām būsim ļoti pateicīgi un tas būs milzīgs atspaids un pienesums.

Vai NEPLP kontrolē pašmāju interneta medijus, tvnet, delfi, apollo u.c?

Tikai to daļu, kas ir reģistrējusies kā pakalpojums pēc pieprasījuma. Respektīvi, mēs atbildam par to video saturu, kas ir reģistrēts kā PPP (pakalpojums pēc pieprasījuma.)

Daudziem Latvijas pilsoņiem nav skaidrs, kāpēc Latvijas portālos saturs latviešu un krievu valodās ļoti kardināli atšķiras, turklāt tas, kurš ir krieviski, vismaz līdz Ukrainas karam, bija stipri prokremlisks. Kāds ir Tavs viedoklis par šo problēmu?

Tas, ka šis saturs atšķiras, protams, ir acīmredzams. Problēma ir tajā, ka šīs redakcijas ir nošķirtas un līdz ar to, iespējams, nedzīvo vienā informatīvajā telpā. Manuprāt, šobrīd ir vēsturiska iespēja apvienot Latvijas sabiedrību un panākt to, ka visi dzīvojam vienā informatīvajā telpā, ka visi redzam vienu un to pašu saturu un visi saliedējamies ap vienām – eiropeiskajām – vērtībām. Ja to nespēsim un paši darīsim visu, lai mūsu mazākumtautību iedzīvotāju dzīvotu citā informatīvajā telpā, šī iespēja vienkārši tiks izniekota.

NEPLP ver ciet Krievijas tv un interneta vietnes, bet kas notiek pašmāju rakstošā presē, tādā kā “Vestji”? Tur par karu Ukrainā ar uguni neatradīsu nekādus, patiesus, objektīvus rakstus. Kas ar šo problēmu?

ES līmenī ir noteikts, ka katrai dalībvalstij ir jānodrošina elektronisko plašaaziņas līdzekļu regulators, kurš ir pilnībā neatkarīgs. Uz drukāto presi šāds regulējums neattiecas un mums pār to nav nekādas varas. Diemžēl patiesība ir tāda, ka to, kas notiek tajā, nekontrolē neviens.

Latvija varētu būt ledlauzis šajā problēmā. Nav ko vienmēr citiem pie ratiem stāvēt…

Mēs redzam, kas notika pēc tam, kad NEPLP aizslēdza valsts drošību apdraudošus interneta resursus. Diemžēl dažādi dezinformatori un viltus ziņu izplatītāji sāka diskreditēt šos lēmumus. Es nerunāju par veselīgu diskusiju, kas ir nepieciešama, bet par apzinātiem melu izplatītājiem, kuri melodami labi apzinājās, ka melo un dezinformē sabiedrību.

Kurš Tevi, vai NEPLP lēmumus cenšas diskreditēt? Pašmāju politiķi, melnā PR kantori? Kāds žurnalists?

Domāju, ka daudzi paši ieraudzīja šos viltus ziņu izplatītāju. Taču negribētu šos dezinformatorus saukt vārdā, lai nevairotu viņu popularitāti un iespējas palielināt auditoriju, kam lasīt šo dezinformāciju.

NEPLP starptaustiskā sadarbība. Kurš formāts ir visproduktīvākais, Baltijas valstis, ES kopumā?

Runājot par starptautisko sadarbību – NEPLP ir viens no aktīvākajiem ES regulatoriem, iespējams, pats aktīvākais. Starptautiski NEPLP pārstāv mana vietniece Aurēlija Ieva Druviete un jāsaka, ka diemžēl attiecībā uz Krievijas kanāliem mūs ne vienmēr ES sadzird. Šobrīd ceram, ka situācija mainīsies.

Sabiedrībā periodiski rodas sašutums, par saturu sabiedriskos medijos, Latvijas radio, Latvijas tv izteiktāk. Tikko LTV uztājās tāds kolorīts personāžs-Leonīds Ragozins. Tas izsauca nodokļu maksātāju neapmierinātības vilni. Skaidrs, redakcionālā satura neaizskaramība sabiedriskos medijos ir kā ir svētais grāls, bet gribas no Tevis dzirdēt, vai NEPLP un SEPLP šādas lietas kontrolē, un izmantojot dažādas sviras cenšas labot?

SEPLP ir sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētājs, kam ir visas iespējas gan veidot sabiedrisko pasūtījumu, gan vērtēt saturu pēc tam, kad tas ir pārraidīts ēterā. SEPLP rokās ir visas sviras. NEPLP savukārt var rīkoties tad, ja ir konstatēti likuma pārkāpumi.

Varu apliecināt, ka šobrīd notiek pārbaude par raidījumu, kurā 29.martā piedalījās Leonīds Ragozins.

Tas silda. Nobeigumā ļoti lakoniski. Zinu, ka NEPLP ir cieša sadarbība ar Latvijas drošības iestādēm. 10 baļļu skalā, uz cik Tu šo sadarbību novērtē?

Sadarbību ar Valsts drošības dienestu es vērtēju uz 10. Pavisam noteikti tā ir viena no profesionālākajām iestādēm valsts pārvaldē un mūsu sadarbība pēdējo divu ar pusi gadu laikā patiešām ir bijusi ļoti konstruktīva.

Neviltots prieks to dzirdēt.Milzīgs paldies, ka atradi laiku ar DS pačatot. Liekas esam izrunājuši ļoti būtiskus jautājumus, kas aktuāli katram Latvijas pilsonim. Ja Tev kādreiz ir kas sabiedrībai sakāms caur šādu, neformālu kanālu, DS Tev vienmēr ir atvērts.

Paldies Tev liels!

Total
1
Shares
Related Posts
AllEscort