Latviešiem par latviešiem, un latviešiem

Latvieši pārāk bieži ir bijuši dažādu pavēļu un rīkojumu izpildītāji un izdarītāji, bet pārāk maz domātāji un plānotāji.…
  1. Latvieši pārāk bieži ir bijuši dažādu pavēļu un rīkojumu izpildītāji un izdarītāji, bet pārāk maz domātāji un plānotāji.

2. Nekurs nav teikts vai rakstīta, ka latvietim neizbēgami jābūt vientiesīgam.

3. Latviešiem jāatbrīvojas no lētticības un vientiesības.

4. Jo neticamākas un neiespējamākas lietas kāds sludina un apsola, jo lielāki sekotāju bari tam rodas.

5. Ko cilvēks apzinās un izprot, to vienmēr iespējams labot.

6. Ir divas iespējas raudzīties uz pasaules lietām; tā, kā tās ir un notiek, vai arī tā ,kā mēs vēlētos, lai tās notiktu.

7. Visās lietās jācenšas pēc vienkāršības un skaidrības.

8. Gudrība nepielīp.

9. ,,Mazs” un ,,liels” ir ļoti relatīvi jēdzieni. Kas saistīti ar  aktuālā momenta īpatnībām.

Kas gan var cieinīt tos, kas neciena paši sevi ?

10. Mēģināt kādu parādību izprast ir svarīgāk nekā to pelt vai slavēt.

11. Cerības uz kaut kādu “kompramisu” ar “bendi”, pieder pie cilvēcisko ģēķību un defaitisima visaugstākām izpausmēm.

12. Nezūdīsimies un velti nežēlosimies-raudātāji un čīkstētāji nevienam nepatīk.

Latviešiem jāmācās visas lietas un norises vērtēt no latviešu un nevis svešo, gudro kungu viedokļa.

13.Latviešiem jācenšas visiem spēkiem izvairīties un neļaut sevi izmantot svešu kungu, svešu mērķu labā.

Mūsu izmantotāji vienmēr cildinājuši latviešu cīnītājus kā labu un derīgu materiālu un drosmīgus karavīrus. Mēs varam par to tikai rūgti pasmaidīt.

14. Vēstures gaitā latvietim vienmēr iepotēta paklausība un bijība pret kungiem, pazemība, pacietība, strādība: ar visādiem līdzekļiem tam iedvesta mazvērtības sajūta.

15. Latvietis netic saviem spēkiem un cieš no mazuma kompleka.

16. Latvieti mēs redam dažādu laikmetu maiņās ar cepuri rokās, ar līku muguru, ar sieciņu padusē, bet blēdīgu smīnu ūsās.

17. Latvietis ir gatavs aprunāt, apsūdzēt un nodot, ja pašam, kas atlec, bet bieži vien arī, ja nekas neatlec-aiz paraduma.

18. Latvietis izdarīgs, izturīgs, centīgs-nereti pārcentīgs-visādās sīkās blēdībās- izmanīgs, dažkārt arī zaglīgs-bez solidaritātes un lojalitātes pert saviem kārtas brāļiem, jo “katrs rauj cik var, un ko var.”

19. Pārāk daudz latviešu piedalās un atbalsta politiskos murgus.

Latvieši pārāk bieži mēdz cerēt un gaidīt no citiem.

20. Latvieši kā čaklas darba skudras daudz ko savāc un uzceļ, bet tad atčāpo kāds viltīgs un badīgs skudrulācis un pievāc gan visu sarūpēto, gan pašas skudras.

21. Pēdējos brīvvalsts gadus dzīvojām autoritārā iekārtā, kas mūs jau projām diskreditē pasaulē.

22. Mums nav jāmeklē atbalsts pie reakcionārām aprindām, kas mūsus pašus tikai kompromitē.

23. Mums nav jāgaužas par savu mazumu un nevarību.

24. Tauta, kurai ir savi varoņi un kura tos neaizmirst, nav salaužama.

Mīlēt savu tautu nenozīmē nicināt citas.

25. Mēs nu reiz esam tādi, par kādiem vēsture un nemitīgie likteņa triecieni mūs veidojuši.

26. Kaut arī Latvijas neatkarības posms (1918-1940) nav bez savām kļūdām un maldiem, tas vēl aizvien ir pats spožākais latviešu vēstures posms.

27. Šo lielo vēsturisko sasniegumu neviens vairs nespēj ne atņemt, ne iznīcināt. Nekāda vara to nespēj izēst no vēstures lapaspusēm.

28. Bez naida un uztraukuma jāturpina pacietīgs izskaidrošanas un apgaismes darbs, lai mūsu zaudējumi nākotnē būtu pēc iespējas mazāki.

29. Mums jāizturas pret saviem vārdiem un darbiem atbildīgi. Visas mūsu muļķības un neapdomības var tikt vērstas pret mums pašiem – mūsu tautu un valsti.

30. Darīsim savu darāmo ar jautru un spītīgu prātu – nekad nezaudēsim humoru!

Vēsturnieks Uldis Ģērmanis 1971.gads.

/piezīmes no Viļņa Zaļkalna personiskā arhīva/

Total
8
Shares
Related Posts
AllEscort